V. Kalnozols: Kukuļos apgrozās miljoni
V. Kalnozols: Kukuļos apgrozās miljoni
Katrīna Iļjinska, Db
03.02.2009
No celtniecības tirgus pazudušajam uzņēmumam SIA MTK Construction (bij. SIA Kalnozols celtniecība) viss jāsāk no jauna, tomēr atdzīvināt to esot iespējams, šodien vēsta Dienas bizness.
Uzņēmējs Valdis Kalnozols, kurš bijis gan būvnieka lomā, gan amatā Rīgas domē intervijā laikrakstam stāsta par to, kas noticis ar viņa pārstāvēto uzņēmumu, par būvniecības tirgu kopumā, kā arī par kukuļu shēmām valsts institūcijās. \"To taču visi zina, tikai par to nav pieņemts runāt,\" skaidro V. Kalnozols.
Kas noticis ar bijušo Kalnozols celtniecība? Kādēļ uzņēmums ir pazudis no tirgus?
Mums bija asa vārdu apmaiņa ar MTK vadību, kas bija bezjēdzīga. Pēc tam tika iesniegta prasība tiesā pret mani, sākās karš. Bet karš uzņēmuma iekšienē noved pie uzņēmuma kraha, uz kura robežas esam.
Ko tagad dara MTK Construction? Kādi ir objekti? Runā, ka atlaisti visi darbinieki.
Grūti pateikt, kas notiek. Objektu praktiski nav. Šajā brīdī celtniecības tirgus ir uzkāries, tāpēc tiek samazināts viss, arī darbinieku skaits. Jāsaīsina izdevumi, jāpagaida, kad celtniecības tirgus stagnācija beigsies. Nav jēgas uzturēt lielu darbinieku štatu.
Tā vien izskatās, ka arī tagad viss beigsies ar uzņēmuma krahu...
Nezinu. Mana nauda ap 1.5 miljoniem ir ieguldīta, arī lietuvieši ir ieguldījuši naudu. Tāpēc nesaprotu lietuviešu mērķus – kādēļ tagad ir tiesvedība. Principā mums tagad būtu jādomā, kā saglābt šo uzņēmumu un dzīvot tālāk, nevis tiesāties savā starpā. Viņiem nevajadzētu domāt, ka varēs tagad attiesāt kādus miljonus. Protams, varu sniegt pretprasību, bet neredzu tam jēgu. No tā, ka mēs tagad savā starpā kašķējāmies, neviens neko neiegūs.
Vai vispār iespējams atjaunot tagad uzņēmumu?
Jā. Uzņēmumam ir daļas citos uzņēmumos, ir vēsture, maksājumi, kas lēnām nāk no pabeigtajiem objektiem. Ir tiesvedības, kur pasūtītājs vēl maksā naudu. Protams, vajadzīgs arī labs mārketings un komunikācija. Lai atdzīvinātu MTK Construction jāstrādā lēni, jāpārdzīvo krīze. Lēnām jāattīstās, jāsāk praktiski viss no sākuma. Man nepatika, ka valde kašķējās ar visiem, pat ar cilvēkiem, kas sadala pasūtījumus. Tas nebija prātīgs darbs. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc nav valsts pasūtījumi. Lai arī es esmu kategoriski pret to sistēmu, kas notiek šobrīd ar valsts pasūtījumiem.
Kas tad tur notiek?
Tur ir uzpūstas cenas. Virs normas ir vismaz par 5 – 10 %. Vēl 5 – 15 % ir tā summa, kas ir jāatdod atpakaļ cilvēkiem – politiskām partijām un tā tālāk. Jēdzīgāk būtu, ja visi varētu cīnīties normālā konkurencē un darboties tirgū. Šobrīd ceļu būvē, man liekas, jau viss ir skaidrs, kurš kuru tiltu būvēs jau 10 gadus uz priekšu. Un es domāju arī celtniecībā lielos objektos – ja nemainīsies politiskā vara, tad var parunāt jau vismaz par gadiem 2 – 3 uz priekšu, kas un kur potenciālos objektus būvēs. Tas ir skaidrs!
Vai varētu sīkāk par tiem 5 – 15 %, kas jāatdod cilvēkiem? Ar to jūs atzīstat kukuļdošanu nozarē?
Mēs taču visi zinām, ka kukuļi tur ir! Ja tā godīgi – skatoties, ka KNAB aiztur R. Janitu ar 60 000 latu – man liekas, ka tā ir ņirgāšanās. Tur apgrozās miljoni, nevis tūkstoši. Vismaz cik es atceros Rīgas domi un cik zinu, kā tur viss notiek. Mēs visi to zinām. Un pret to jau nevar cīnīties. Ja viens cilvēks cīnīsies, tad cīņa būs pret kādu konkrētu peronu. Es, piemēram, negribu ne ar vienu cīnīties, lai kāds nedabūtu miljonu – man tas nav vajadzīgs. Es zinu kā tas viss notiek, esmu tur bijis. Zinu, kādas naudas summas tur apgrozās – tās ir ļoti lielas summas.
Tas ir tikai Rīgas domē, vai attiecināms arī uz citām iestādēm?
Uz visām tas attiecināms – viss, kas saistās ar pašvaldību un valsts pasūtījumiem. Tikai tagad runā par partiju sponsorēšanu no valsts, ko jau sen vajadzēja sākt darīt. Bet tagad jau tā sistēma ir ielaista, shēma jau ir un to sistēmu izsist ir ļoti grūti. Dažos gadījumos tagad jau ir saprotams, ka projektu vadītājam tev ir jādod kaut kāda daļa.
Kas tieši ņem kukuļus un kā tas notiek, kādas versijas klīst par koncertzāles projektu un ko V. Kalnozols iesaka darīt krīzes laikā, lasiet visu interviju šodienas laikrakstā Dienas bizness.
Informācijas avots:
http://www.db.lv
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/Default2.aspx?ArticleID=693fc721-78f8-48d5-9636-0a0c6749ca32
