Stabilu gaidu plato
Līdz 2015.gadam īpašas pārmaiņas Latvijas reģionu nekustamo īpašumu tirgū nebūs. „Attīstība ar vieglas stagnācijas iezīmēm,” situāciju raksturo Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) savā paziņojumā presei.
Raksturojot situāciju Vidzemē, sabiedrības ar ierobežotu atbildību Latio vērtētāji & konsultanti Vidzemē valdes priekšsēdētājs Jānis Biernis saka, ka „šo tirgu vairs nevar nosaukt par depresīvu, tieši otrādi — tas kļuvis absolūti reāls, pat ar nelielu pluss zīmi. Vislabāko izaugsmes dinamiku minētajā reģionā ir demonstrējusi lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kuras cenas sniedzas līdz pat 2500–3000 eiro/ha. Mājokļu segmentā māju pircēji reģiona lielākajās pilsētās: Valmierā, Cēsīs un Smiltenē dod priekšroku īpašumiem, kuru platība ir 120–180 kvadrātmetru liela un cena ir no 70 000 līdz 100 000 eiro. Jauna tendence: naudu Vidzemes nekustamajos īpašumos sāk ieguldīt vietējie iedzīvotāji, kas bija izbraukuši peļņā uz ārzemēm. „Cenām minētajās pilsētās nevajadzētu kristies,” saka Jānis Biernis. „Protams, gribētos, lai tās nedaudz pakāptos. Kopumā ņemot, strauju attīstību es neprognozēju. Tā būs izaugsme, ar, ja tā var teikt, vieglu stagnāciju.”
Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir pats gardākais kumosiņš arī teritorijā no Aizkraukles līdz Latgalei. Pēc Ober Haus pārstāvja Zigmāra Zemzara teiktā, Aizkraukles novadā zeme maksā aptuveni 3000 eiro/ha, pie Jēkabpils — 2000–2500 eiro/ha, Preiļu apkārtnē — 2000–2200 eiro/ha. Pieprasījums ir šāds: pēdējo gadu laikā cenas Preiļos ir pieaugušas par 30 %. Minētā reģiona mājokļu segmentā darījumi, kas sniegtos pāri 65 000 eiro, notiek visai reti. Tie uzskata par dārgiem. Arī pēc standarta dzīvokļiem par 20–25 tūkstošiem eiro vietējo pircēju rindas neveidojas. Savu jauno īpašnieku gaida viņa minētais dzīvoklis Pļaviņās par 2800 eiro. „Cilvēki labprātāk īrē nekā pērk, jo ir problēmas ar finansēm. Ne visiem ir iekrājumi pirmajai iemaksai, bet jauno ģimeņu atbalsta programma diemžēl neattiecas uz visām ģimenēm,” komentē Zigmārs Zemzars. Viņaprāt, nekustamo īpašumu cenas šajā reģionā saglabāsies pašreizējā līmenī.
Latio pārstāvis Liepājā Andris Džeriņš, stāstot par jaunu tendenci Kurzemes tirgū, atklāj, ka no Kurzemes bankas praktiski ir pilnīgi aizgājušas. Bankas gandrīz pilnībā ir pārdevušas savus portfeļus. Tas ļauj, piemēram, tajā pašā Liepājā iedvest dzīvi iepriekš apturētos un iekonservētos projektos. Pieprasījums pēc dzīvokļiem − augsts. Andris Džeriņš uzskata, ka to sekmē piedāvājuma cenas. Piemēram, dzīvokļus Liepājā atjaunotā 104.sērijas mājā Daugavas ielā 4 piedāvā par 350–600 eiro/m², jaunajā projektā Meža ielā — par 400–700 eiro/m², jaunajā projektā Dienvidrietumu rajonā, — sākot no 1000 eiro/m². Šo dzīvokļu pircēji ir vietējie iedzīvotāji, kuru ienākumi atbilstoši Liepājas mērogam ir lieli, — jūrnieki. Tradicionāli nekustamos īpašumus piekrastē no Lietuvas Latvijas robežas līdz pat Ventspilij visai labi vienmēr ir pirkuši lietuvieši. Tomēr šogad viņu aktivitāte ir ievērojami mazāka. Ieinteresētie ir kļuvuši prasīgāki: viņi pērk to, kam ir kāda rozīnīte vai konkurences priekšrocība. „Nekustamo īpašumu tirgus ir valsts ekonomikas spogulis. Ja ekonomikā nekas kardināli nemainīsies, arī tirgus paliks kā bijis," ir pārliecināts Andris Džeriņš, Kurzemes nekustamo īpašumu tirgus stabilitāti prognozējot.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/news/show/13257
