Skaidrība par palīdzību kredītņēmējiem varētu būt tikai aprīlī
Skaidrība par palīdzību kredītņēmējiem varētu būt tikai aprīlī
Ingrīda Drazdovska, Db
26.02.2009
Tikai šā gada aprīlī varētu būt pilnīgi skaidra programma, kā un kuriem kredītņēmējiem valsts palīdzēs. Speciālisti uzskata, ka programmai jābūt gatavai ātrāk.
Pavasarī varētu noslēgties banku padziļināta izpēte. Tad aprīli jaunajai valdībai būtu jāpieņem stratēģisks lēmums, Db un Latio rīkotajā konferencē Nekustamais īpašums: kā strādāt pašreizējā tirgus situācijā pauda Finanšu ministrijas pārstāvis Andris Miglavs.
Nākamajai valdība ir jāsaprot, kam tā grib palīdzēt. Iespējams, būtu arī jāefektivizē maksātnespējas process, viņš teica. Latvijā pašlaik nav efektīva maksātnespējas, bankrota likumdošana, tā neveicina ātru uzņēmuma atgriešanos tautsaimniecības apritē. Vēl vājāki ir normatīvi, kas attiecas uz mājsaimniecību, fizisku personu maksātnespēju.
A. Miglavs atgādināja, ka Latvijā ir 158 tūkstoši mājsaimniecību, kas ir paņēmušas kredītu, bet, pieņemot, ka ģimenē ir vidēji 2 – 3 ģimenes locekļi, tad kredītu jautājums jau skar teju pusmiljonu Latvijas iedzīvotāju. Kopējais kredītu apmērs ir 5.059 miljardi latu.
A. Miglavs minēja, ka šobrīd kredītņēmēju lielākās bailes ir palikt bez mājokļa un vien atsevišķi paziņojumi par īpašumu atsavināšanu rada lielu spriedzi sabiedrībā. Viņš uzvēra, ka valstī ir bijuši tikai 70 gadījumi, kad ir konstatēta īpašuma atsavināšana. Viņaprāt, nevienai no grupām vienpusēji nevar uzlikt atbildību par situāciju, kas radusies nekustamā īpašuma tirgū – ne bankām, ne mājsaimniecībām, ne valstij.
Viņš neatklāja, par kādiem atbalsta mehānismiem pašlaik tiek runāts Finanšu ministrijas darba grupā. Vairāk kārt tika akcentēts, ka diemžēl valstij nav naudas. «Valstij ir limitēti finanšu resursi valsts intervencei, lai risinātu šīs problēmas. Budžeta caurums arvien palielinās,» atgādināja A. Miglavs. Pēc viņa teiktā, valsts prioritātes ir reālās ekonomikas saglabāšana (eksportētāju atbalsts), bezdarba mazināšanu, sociālo garantiju saglabāšana mazākvarošajiem, kā arī finanšu sektora stabilitātes nodrošināšana.
Tikmēr Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons pauda, ka, viņaprāt, ar attīstītājiem, t.s. spekulantiem viss ir skaidrs. Biznesa kredītu gadījumā par iespējamajiem zaudējumiem atbildība jāuzņemas abām pusēm - kredīta ņēmējam un arī bankai. Runājot par mājsaimniecībām, viņš teica, ka piektdaļai kredītņēmēju ir bijušas vai ir problēmas. Šiem cilvēkiem būtu jāpalīdz, domā T. Tverijons, atklājot aplēses, kas liecina, ka valstij būtu nepieciešams atrast aptuveni 400 miljoni latu garantijām
Informācijas avots:
http://www.db.lv
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/a/2009/02/26/Skaidriba_par_palidzibu_k
