Pilnvaru palielināšanā redz iespēju novērst vides degradāciju
«Apollo», [email protected]
Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome būtu piemērotākā institūcija, kura spētu novērst vidi degradējošu pagaidu objektu parādīšanos Rīgas vēsturiskajā centrā kā šobrīd esošo atrakciju parku Esplanādes parkā. Padomes priekšsēdētājs arhitekts Andris Kronbergs uzskata, ka Kultūras ministrijas sagatavotie grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumos, kas paredz šādas darbības saskaņot ar padomi, dotu iespēju «izbēgt no nepārdomātas rīcības šajā teritorijā». Arī padomes loceklis Jānis Asaris, kurš ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs, atbalsta grozījumus, tomēr izsaka cerību, ka Rīgas dome ņems vērā sabiedrības kritiku par «Esplanādē notiekošo absurdu» un par šādiem jautājumiem padomē nebūs jādiskutē, portālu «Apollo» informēja Andris Saulītis, Kultūras ministres preses sekretārs.
Kronbergs norāda, ka šobrīd tā vides kvalitāte, kas radīta Esplanādē pie Raiņa pieminekļa, nav piemērota Rīgas vēsturiskajam centram, it sevišķi tāpēc, ka tiešā tuvumā atrodas Raiņa piemineklis, katedrāle, Mākslas akadēmija. «Kontrasts ir iespaidīgs un vides kvalitāte nav vērtējama kā kopumā pozitīva. Sagatavotie grozījumi noteikti ir viens no risinājumiem, kā labāk varētu uzraudzīt notiekošo Rīgas vēsturiskajā centrā. Padome ir starpdisciplināra institūcija, kurā ir gan domes, gan valsts institūciju pārstāvji, gan pārstāvji no akadēmiskās vides un tas dod iespējas formulēt izsvērtu viedokli par to, kā šādas aktivitātes ietekmē RVC. Tā varētu izbēgt no nepārdomātas rīcības šajā teritorijā,» uzskata arhitekts. Viņš ir novērojis, ka Eiropas pilsētās atsevišķās vietās šādas atrakciju iekārtas ir uzstādītas, piemēram, pie Eifeļa torņa, bet tās nekad nav tik ievērojamā apjomā, tie parasti ir viens vai daži objekti nedaudz sāņus no šiem kultūrvēsturiskajiem objektiem. «Tas nozīmē, ka pilsētā atrakciju iekārtas var izvietot, bet tam jābūt saprātīgam un diskutētam lēmumam sevišķi attiecībā uz izvēlēto vietu. Tāpēc padome varētu izskatīt šādus jautājumus un tas būtu drošāk Rīgas centra kultūrvides kvalitātes saglabāšanas aspektā,» norāda Kronbergs.
Asaris uzskata, ka «redzot apjomu, kas tur ir izvietots, jāteic, ka Esplanādē notiekošais ir absurds». Viņš norāda, ka kaut tās ir pagaidu būves un novietotas uz laiku, tomēr jebkas tamlīdzīgs iespaido vēsturiskā centra siluetu un vidi. «Šobrīd ir situācija, ka tāda īsti tiesiska regulējuma attiecībā uz pagaidu būvēm Rīgas vēsturiskajā centrā valstij nav. Tas būtu tikai apsveicami un pareizi, ja padome šos jautājumus skatītu, kaut gan es ceru, ka šī būs mācība un tamlīdzīgas idejas neatkārtosies,» teic J.Asaris. Arī viņš norāda, ka padomē ir arī pilsētas pārstāvji, tāpēc tā būtu atbilstošākā institūcija, kur šādus jautājumus skatītu. «Bet es patiešām būtu priecīgs, ja par šādiem jautājumiem tur nebūtu jārunā. Ja Rīga 2014.gadā būs Eiropas Kultūras galvaspilsēta, jāņem vērā, vai nu tā ir tā labākā liecība, par to, kā mēs gatavojamies šiem svētkiem,» teic Asaris.
Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte uzskata, ka Rīgas dome nav spējusi paskaidrot, «kāpēc šis balagāns atrodas vēsturiskajā centrā» un izvietoto atrakciju pabīdīšana dažus soļus tālāk no Raiņa pieminekļa situāciju nerisina. Tāpēc iespējamie draudi UNESCO Pasaules mantojuma vietas - Rīgas vēsturiskā centra - saglabāšanai un sabalansētai un pārdomātai attīstībai jānovērš, veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos. To apstiprināšanas gadījumā turpmāk publiskie pasākumi, kas saistīti ar kultūrvēsturiskās vides, tai skaitā, īslaicīgu pārveidošanu, piemēram, atrakciju iekārtu uzstādīšanu, būs pieļaujami pēc Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes pozitīva atzinuma saņemšanas.
Saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu, padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Tās sastāvā ir desmit amatpersonas: Kronbergs, Asaris, UNESCO Latvijas nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa, VKPAI vadītājs Juris Dambis, Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Valgums, VKPAI Arhitektūras daļas vadītājs Jānis Zilgalvis, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta direktore Ingūna Urtāne, kā arī trīs Rīgas Domes pārstāvji - Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Gvido Princis, Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes Vēsturiskā centra projektu nodaļas vadītāja Iveta Staša - Šaršūne un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs, direktora vietnieks pilsētas izbūves jautājumos Andis Cinis.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/234575
