"Maximas" zaļais jumts ļāva izdabāt būvnormām
Zolitūdes Maxima apzaļumošana primāri veikta nevis tādēļ, lai būtu labi iedzīvotājiem, bet tādēļ, lai attīstītājs varētu izvairīties no apbūves blīvuma ierobežojumiem.
Pie daudzdzīvokļu ēkām ir jābūt gan zaļajai zonai, gan rotaļu laukumam bērniem. Taču konkrētajā vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, apbūves platība izrādījās pārlieku maza, lai starp citām mājām ietilpinātu gan jaunu 12 stāvu būvi, gan lielu veikalu, autostāvvietas un vēl zaļumus ar šūpolītēm.
Un tieši tāpēc autostāvvietas pastumtas zem abām ēkām, bet zaļā zona uzstumta uz jumta. Kompromiss, lai nenāktos atteikties no bodes. Šie fakti tika atklāti vakar Rīgas domes ārkārtas sēdē, kur uz izskaidrošanos izsaukts būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs. Seši iestādes darbinieki uz izmeklēšanas laiku ir atstādināti no pienākumu pildīšanas, bet viņu priekšnieks ir pirmais kandidāts amata zaudēšanai pavisam. Opozīcija vakar jau sāka vākt domubiedrus priekšlikumam par I. Vircava atstādināšanu, jo ne tikai opozicionāriem būvvaldes vadītāja ziņojums radīja nevarības iespaidu. Pašlaik Rīgas būvvalde ir ķeksīšu institūcija, kuras galvenais pienākums ir nevis domāt līdzi, bet dokumentu sarakstu lapās ieķeksēt, kādi dokumenti saņemti. Par to, ka projekta gaitā vienlaidus jumta kopnes aizvietotas ar divdaļīgajām, būvvalde netika informēta, jo nevienam nebija pienākums to darīt. Tas, ka veikalā atrodas simti cilvēku, kamēr zem un virs viņiem darbināti būvlaukumi, esot likumīgi, jo to paredz projekta sadalīšana divās kārtās. Ja veikalā var ieiet, tātad juridiski tas ir viens objekts, bet jumts, uz kura krāmētas smiltis, bruģis un kūdras maisi, ir pilnīgi cita būve.
Savā ziņojumā Inguss Vircavs daudzkārt minēja, ka būvvalde pārbauda būvprojektu izstrādes tiesiskumu, bet ne pašu būvprojektu un pilnībā uzticas iesaistīto būvniecības personu sertifikātiem.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/106782-maximas-zalais-jumts-lava-izdabat-buvnormam.htm
