Latvenergo eksperts: Elektroenerģijas patēriņam ir jāpieaug
Māris Balodis, AS Latvenergo Izpētes un attīstības direktors, 2013. gada 3. jūnijs
Atsaucoties uz Dānijas piemēru, laikraksta Dienas Bizness 3.jūnija rakstā minēts, ka, pieaugot IKP, nav obligāti jāpieaug energoresursu patēriņam.
Dānijas IKP pieaugums ir sniegts grafikā un parāda vairākkārtīgu pieaugumu (un kritumu krīžu gados).
1980.gadā Dānijā primāro energoresursu (ieskaitot ogles, biomasu, elektrību utt utml) patēriņš bija 0.863 , maksimālais patēriņš bija 1996.gadā (0.979), bet 2011.gadā patēriņš bija 0.783 Peta BTu. Savukārt šīs valsts elektrības patēriņš ir pieaudzis no 21.959 TWh 1980.gadā līdz 33.562 TWh 2010.gadā (jeb pusotru reizi). Somijā (valsts, kas ir diezgan salīdzināma ar Dāniju) šajā periodā elektrības patēriņš pieauga apm. 2.3 reizes. Pieaugot iekšzemes kopproduktam (un mainoties citiem valsts attīstības rādītājiem), mainās enerģijas patēriņa struktūra, arvien vairāk palielinoties elektroenerģijas patēriņam. To nosaka šī enerģijas veida izmantošanas ērtums, pieejamība, ekoloģija utt. Elektrības patēriņš ir būtiski pieaudzis visās Eiropas valstīs, un turpina pieaugt. Visa šī informācija ir sameklējama bibliotēkās un internetā.
Būtiska tēžu autoru kļūda ir enerģijas jaukšana ar elektroenerģiju. Piemēram, ražošanas procesā var būt ievērojams siltumenerģijas patēriņš, bet tas nenozīmē, nepieciešams attīstīt sadales elektrotīklus un ka tādēļ pieaugs elektrības tarifi. Elektroenerģija ir tikai viens no enerģijas veidiem.
Ražošanas jaudu un tīklu infrastruktūras attīstības plāni tiek pārskatīti nepārtraukti. Šī procesa galvenais pamatojums ir nodrošināt stabilu elektrības piegādi patērētājiem, turklāt ievērojot mazāko izmaksu principu (Least Cost Investment Planning).
Enerģijas patēriņš ir atkarīgs no IKP pieauguma tempiem, kas ietver iedzīvotāju skaitu, ražošanas apjomu un attīstību valstī, energoresursu cenas, energoefektivitātes pasākumus. Turklāt šos rādītājus tiešā veidā ar Dāniju salīdzināt nevar un ekonomiskā situācija 1980. gadā Latvijā un Dānija bija ļoti atšķirīga, lai tagad IKP rādītājus savstarpēji salīdzinātu un analizētu.
Ja valsts ekonomika strauji attīstās, tad efekts no IKP būs lielāks, salīdzinot ar efektu no energoefektivitātes pasākumiem.
Varam viennozīmigi apgalvot, ka elektroenerģētikas sektorā, elektroenerģijas patēriņš pieaugs ar tempu vidēji 2%-3% gadā. Nākotnē šis pieaugums varētu būt pat straujāks, ņemot vērā iespējamo transporta elektrifikāciju (elektriskās automašīnas, dzelzceļa elektrifikācijas plāni) un elektroenerģijas plašāko izmantošanu siltumapgādē (siltumsūkņi).
Ja salīdzinātu enerģijas patēriņu uz vienu iedzīvotāju Latvijā ar citām attīstītajām ES valstīm, tad Latvija joprojām atpaliek no Eiropas vidēja līmeņa. Izlīdzinoties dzīves līmeņiem Eiropas Savienībā, jāpieaug elektrības patēriņa Latvijā uz iedzīvotāju.
Jautājumā par energoefektivitāti. Lielas jaudas stacijas, piemēram, AS Latvenergo jaunie termoelektrostaciju bloki gan tehnoloģijas koģenerācijas režīma dēļ, gan mēroga dēļ, ir ievērojami energoefektīvāki par lokālu un izkliedētu ražošanu. Latvijā elektroenerģijas ražošanas jaudas ir vienas no efektīvākajām pasaulē, taču, analizējot Latvijas energopatēriņu - tas ir zems, jo nav liela rūpnieciskā ražošana. Savukārt attīstītajā Dānijā, kur pa gadiem (no 1980.gada) patēriņš pieauga, piemērojot energoefektivitātes pasākumus, deva šo efektivitātes rādītāja ietekmi IKP.
Tāpēc Latvijā bez elektroenerģijas patēriņa pieauguma nav sagaidāma rūpniecības un atbilstoši IKP pieaugums.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/viedokli/eksperts/latvenergo-eksperts-elektroenergijas-paterinam-ir-japieaug-394818
