Latu kredīti izmaksā divreiz dārgāk par eiro kredītiem
Latu kredīti izmaksā divreiz dārgāk par eiro kredītiem
Liene Barisa
06.06.2009
Lai arī kā vieni no lielākajiem zaudētājiem lata devalvācijas gadījumā tiek piesaukti kredītņēmēji, kuriem aizņēmums ir eiro valūtā, bankās apgalvo, ka, neraugoties uz ažiotāžu publiskajā telpā, pagaidām neesot novērota tendence, ka bailēs no devalvācijas kredītņēmēji savus eiro kredītus mēģinātu pārkreditēt latos.
Lielā mērā gan tas tāpēc, ka šāda kredītu valūtas maiņa ir gaužām neizdevīga – maksājumu apmēru mēnesī tas var palielināt pat divas reizes.
Atšķirības lielas
Uz 25 gadiem eiro valūtā ņemtam mājokļa kredītam ar vērtību latos 50 000 apmērā mēneša maksājums būtu ap 300 latu, bet šādas vērtības kredītam latos maksājums jau būtu ap 600 latu. 80 000 latu vērtībā ņemtam kredītam, ja tas ņemts eiro, ikmēneša maksājums būtu 500 latu, bet latos ņemtajam – 1000 latu. Gluži vienkārši procentu likmju atšķirības ir ļoti lielas. Eiro kredītiem tās ir ap 5–6%, bet latos ņemtajiem – ap 14–15% (RIGIBOR šonedēļ jau pietuvojās pat 17% atzīmei), kas attiecīgi nosaka lielākas izmaksas. Tādējādi kredītņēmējs zaudē jebkurā gadījumā.
Nordea bankas mājokļu kreditēšanas attīstības vadītājs Raivis Gūtmanis atzina, ka ir atsevišķi klienti, kas interesējas par iespēju mainīt kredīta valūtu latos, tomēr, pat ja šāda interese ir izrādīta, ņemot vērā latu kredītu dārdzību, aizdevuma valūtas konvertācijas latos notiekot ļoti reti. Viņš gan arī norādīja, ka interese par pārkreditēšanos neesot tikai pēdējā laika tendence. Turklāt R. Gūtmanis piebilda, ka no valūtas risku viedokļa varētu ieteikt aizņemties tajā valūtā, kādā tiek gūti ienākumi, taču, redzot šādu cenas atšķirību, klienti visbiežāk izvēlas kredītus eiro.
Statistika apliecina
Piemēram, Nordea bankā joprojām absolūti lielākā daļa – vairāk nekā 90% no hipotekārajiem kredītiem – ir ņemti eiro valūtā. To, ka eirokredīti ir absolūti populārākie, apliecina arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Saskaņā ar 2009. gada pirmā ceturkšņa apkopoto statistiku rezidentiem izsniegtais kredītu apjoms eiro ir bijis 86,2% gadījumu jeb 12 523 253 latu apmērā, savukārt latos ņemti kredīti 10,6% gadījumu jeb 1 546 455 latu apmērā. Tiek lēsts, ka no visiem kredītņēmējiem līdztekus uzņēmumiem un valsts un pašvaldību iestādēm kredītus ņēmušas 200 000 mājsaimniecību.
Lielais eirokredītņēmēju skaits līdz šim bijis arī viens no argumentiem pret lata devalvāciju – tas nopietni iedragātu banku sistēmu un nozīmētu arvien vairāk mājsaimniecību bankrotu, jo reālā summa, kas aizņēmējam ar ienākumiem latos būtu jāatmaksā, pieaugtu; Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs iepriekš brīdinājis, ka šis pieaugums varētu būt ap 30%. Tāpēc gan viņš, gan finanšu ministrs Einars Repše, gan premjers Valdis Dombrovskis uzsvēruši, ka lats netiks devalvēts.
Jau tagad daudzas mājsaimniecības vairs netiek galā ar maksājumiem, pirmkārt, jau bezdarba un samazināto algu dēļ, otrkārt, pēdējā laika ažiotāžas ap lata devalvāciju dēļ – bankas eiro pārdod dārgāk nekā centrālās bankas noteiktais kurss, un kredītņēmēji, mainot latus eiro, samaksā vairāk.
FKTK statistika rāda, ka mājokļu kredītus bez kavējumiem var samaksāt tikai 79% kredītņēmēju, tātad piektajai daļai jau ir grūtības ar maksājumiem. Patēriņa kredītu un kredītkaršu ņēmējiem kavētāju īpatsvars ir vēl lielāks – norēķinu karšu kredītus laikā maksājuši tikai 72,8%.
Bezdarbnieku brīvdienas
Arī Nordea bankas apkopotā informācija liecina, ka visbiežāk kredītmaksājumu kavējumus ietekmē ienākumu samazināšanās – gan tieši samazinoties ienākumiem (35% no kavētajiem kredītiem), gan arī netieši, nepiepildoties iepriekš pārlieku optimistiskajai ienākumu palielināšanās prognozei (35%). "Mēs novērojam, ka pastāv saistība starp bezdarba pieaugumu un maksājumu kavējumu pieaugumu. Par to liecina arī tas, ka Nordea bankas piedāvātās "bezdarbnieku brīvdienas" (nav jāmaksā ne pamatsumma, ne procenti) ir bijis nepieciešams izmantot jau vairāk nekā 100 jeb 20% no kredītmaksājumu grūtībās nonākušajiem klientiem. Paredzams, ka tuvākajā laikā šo Nordea risinājumu nāksies izmantot aizvien vairāk mājokļu kredīta ņēmējiem," atzina R. Gūtmanis.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/24033-latu-krediti-izmaksa-divreiz-dargak-par-eiro-kreditiem.htm
