„Latio” prognozē cenu kāpumu
„Latio” prognozē cenu kāpumu
09.07.2009
Latvijas nekustamo īpašumu tirgus zemāko punktu sasniegs šā gada septembrī-oktobrī. Ap to laiku sērijveida dzīvokļu cena Rīgā būs noslīdējusi līdz aptuveni 450 eiro/kv.m. Tā uzskata kompānijas „Latio” speciālisti.
Pie tam, „Latio” galvenais analītiķis Māris Grīnbergs riskēja izteikt pieņēmumu, ka līdz 2010. gada beigām tipālo dzīvokļu cenas varētu pacelties līdz 600-700 eiro/kv.m.
Latvijas lielākās nekustamo īpašumu kompānijas aizvien biežāk sāk runāt par gaidāmo cenu stabilizāciju. Šim viedoklim piekrīt arī mūsu nekustamā īpašuma tirgus flagmaņa – kompānijas „Latio” speciālisti. Šī būs viena no pēdējos gados visoptimistiskākajām konferencēm”, - žurnālistiem paziņoja kompānijas vadītājs Edgars Šīns, un smaidot atcerējās šādu atgadījumu: kompānijas iepriekšējā prognoze par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus nākotni, kuru viņi sniedza 2009. gada sākumā „Latio” maksāja sadarbību ar vienu no Latvijas vadošajām bankām. Lieta tā, ka toreiz kompānijas analītiķi izteica pieņēmumu, ka gadījumā, ja 2008. gada beigās – 2009. gada sākumā vērojamā tendence saglabāsies, tad Rīgas sērijveida dzīvokļu cena var noslīdēt līdz 200 eiro/kv.m. Tiesa, pašā konferencē šāds notikumu attīstības scenārijs tika raksturots kā maz ticams. Runāts tika par gaidāmo tendenču maiņu. Taču plašsaziņas līdzekļi tiražēja tieši šos 200 eiro par kv.m., un vārdā nenosauktās bankas pārstāvji uz to reaģēja, pārtraucot sadarbību ar „Latio” kā pārāk pesimistiski noskaņotu partneri.
„Latio” vērtējumu daļas vadītāja Diāna Štāle, ievadot nākotnes prognozes, īpaši atzīmēja, ka nekustamo īpašumu tirgus joprojām ir dzīvs, lai arī ne tādā apmērā, kā agrāk. Tirgus aktivitātes maksimums pienācās uz 2006. gada septembri, kad valstī tika reģistrēti 4 500 nekustamā īpašuma pirkšanas-pārdošanas darījumu. Šā gada maija rezultāts ir gandrīz četras reizes mazāks – aptuveni 1 100 darījumu. Visdramatiskākā situācija ir ar zemes tirdzniecību: pavasara pēdējā mēnesī tika pārdoti tikai 110 gruntsgabali. Tirgus uzplaukuma periodā – 2007. gadā – rādītājs bija apmēram 430 gruntsgabali. Pirmajā pusgadā reģistrētais cenu kritums bija visstraujākais visā vietējā nekustamo īpašumu tirgus vēsturē. Un tas noveda pie tā, ka cenas inerces dzītas nokritās zemāk par ekonomiski pamatoto minimumu. Tirgū šobrīd ir palielinājies tādu dzīvokļu skaits, kuru cena ir 30 000 eiro robežās.
Demonstrējot lielu skaitu visdažādāko grafiku un tabulu, Māris Grinbergs norādīja uz vairākām tendencēm, kas viņaprāt tirgū būs vērojamas 2009. gada otrajā pusē. Galvenā no tām: beigsies pircēju tirgus laiks un atkal sāksies pārdevēju tirgus laiks. Dzīvokļu īpašnieki vairs nav ar mieru pārdot dzīvokļus par jebkādu cenu un vairumā gadījumu pārtrauc sarunas, ja pircējs mēģina panākt papildu atlaides. Un pārdevēju tirgus – tā vienmēr ir cenu kāpuma iespēja. „Latio” speciālisti uzskata, ka nekustamie īpašumi atkal varētu kļūt par lokomotīves nozari, kas varētu pavilkt visu Latvijas ekonomiku.
„Latio” fiksētās jaunākās tendences ļauj runāt par to, ka galvaspilsētas sērijveida dzīvokļu cenu lejupslīdes zemākais punkts varētu tikt sasniegts šā gada septembrī-oktobri. Novembrī ir iespējama pāreja uz stabilizācijas un izaugsmes posmu. Labvēlīgu apstākļu gadījumā – un runa ir par strukturālām ekonomikas reformām, pilnīgu skaidrību attiecībā uz starptautiskajiem aizdevumiem un iedzīvotāju kreditēšanas atsākšanu no banku puses – „Latio” speciālisti neizslēdz mājokļu vidējo cenu pacelšanos līdz 600-700 eiro/kv.m. 2010. gada beigās.
Edgars Šīns īpaši atzīmēja, ka Latvijai jābūt gatavai šādai izaugsmei un jāsagatavo tai augsne. „Nekustamie īpašumi var kļūt par vienu no Latvijas eksporta nozarēm. Daudziem ārzemniekiem ir interese par Latviju, un viņi gatavi šeit strādāt. Ir tikai jāsāk izsniegt viņiem uzturēšanās atļaujas un jāuzlabo uzņēmējdarbības vide”, - paziņoja „Latio” vadītājs. Un, lai gan kā paaugstinātas intereses piemēru viņš minēja sarunu ar Uzbekistānas uzņēmējiem, bija skaidrs, ka runa bija arī par Krievijas uzņēmējiem. Divu minēto bonusu esamība Šīnaprāt vēl vairāk viņus mudinātu iegādāties lētos Latvijas nekustamos īpašumus. Un, kas zina, iespējams, ka tad ārvalstu aizdevumi mūsu valsts izvešanai no krīzes nemaz nebūtu vajadzīgi.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1002
