Ko vēlamies no siltumizolācijas
06.11.2009
Kā nosargāt siltumu? Šis sakramentālais jautājums cilvēku pavadījis dzīvē jau no senseniem laikiem. Un nekādi nevar apgalvot, ka pēdējo gadu vai gadu desmitu laikā tas būtu zaudējis savu aktualitāti. Tieši pretēji — pasaule arvien skaļāk un aktīvāk runā par siltuma taupīšanas jautājumiem.
Iespējams, šķitīs neticami, bet jau senās Babilonijas iedzīvotāji domāja par mājokļu siltināšanu — ķieģeļu māliem pievienoja skaidas un augu šķiedras. Tā ķieģeļi izdevās viegli, turklāt dienas laikā mājokļi nepārkarsa, bet naktī neizsala.
Īpaši aktuāls siltināšanas jautājums bija ziemeļu platuma grādos. Lauku ciematu ēkas būvēja tā, lai sienas un jumtu var aplikt ar velēnām, un šāds “zālājs” skarbās dabas apstākļos būtiski samazināja siltuma zudumus.
Mūsu klimatiskajos apstākļos būves cēla no koka, vajadzības gadījumā aizdrīvējot spraugas ar dažādiem materiāliem. Jo siltums ir vienlīdz svarīgs gan cilvēkiem, gan mājlopiem.
Aktuāli jau no sendienām
Civilizācijai attīstoties, kad cilvēki jau bija iemācījušies siltumu saglabāt, māju būvniecības tehnoloģijas pamazām mainījās. Sāka attīstīties jaunas tendences — logi kļuva plašāki, to bija vairāk, sienas un jumts tapa plānāki, mūrīti vai krāsni nomainīja centrālapkures radiatori. Savukārt voiloku, pakulas u.c. senatnīgos siltuma saglabāšanas līdzekļus nomainīja jauni siltumizolācijas materiāli.
Tomēr patlaban siltuma saglabāšanas problēma joprojām ir aktuāla. Jo siltums ir mūsu resursi un mūsu nauda, kas katru mēnesi jāpārskaita par šo pakalpojumu.
Turklāt siltināšana sniedz dažus noderīgus “blakusefektus” — uzlabo skaņas un vibroizolāciju, saudzē pamata klājumu zem dažādiem apdares materiāliem, kā arī pagarina siltināto konstrukciju ekspluatācijas ilgumu.
Tas nav vienkārši
Siltumizolācija ir ļoti nepieciešama, taču tas ir sarežģītāks process, nekā varētu likties sākumā. Katra neprecizitāte maksās dārgi gan pārnestā, gan arī tiešā nozīmē. Atliek tikai kļūdīties aprēķinos, nopirkt par maz materiāla vai iegādāties nekvalitatīvāko, un mājoklī būs salti un neomulīgi. Lai kļūdas izlabotu, darbi jāveic atkārtoti.
Uz ko skatīties
Patērētājam ir svarīgi, no kā siltumizolācijas materiāls ražots, kādi ir tā izturības rādītāji, siltumvadība un ugunsdrošības īpašības.
Siltumizolācijas materiālus iedala organiskajos un neorganiskajos.
Labi izturības rādītāji materiālu padara ekspluatācijā uzticamu un piedod tam spēju nezaudēt formu. Materiāls ir izturīgs pret izstiepšanos un saraušanos u.tml. Tas viss ir ļoti svarīgi, jo siltumizolācijas materiāls nereti pakļauts mehāniskām slodzēm.
Materiāla galvenais rādītājs ir siltumvadība. Tas norāda, ka materiālam jānodrošina nepieciešamā pretestība siltumvadībai pie minimāla nesošās konstrukcijas biezuma. Jo zemāki šie rādītāji, jo labāka siltumizolācija.
Tālāk seko ugunsdrošība. Siltumizolācijas materiāls jānovērtē arī no ugunsdrošības viedokļa. Ja materiāls ir degošs vai karstumā izdala kaitīgas vielas, to nevajadzētu lietot.
Tvaiks, ūdens, ekoloģija
Materiāla izvēlē jāņem vērā arī tvaika un ūdens caurlaidība, tā blīvums un ekoloģiskums.
Tvaika caurlaidība ir materiāla spēja “elpot” jeb izlaist cauri ūdens tvaikus. Ja siltināmajā materiālā nokļūst ūdens, tā ekspluatācijas īpašības būtiski pasliktinās.
Blīvums raksturo siltuma izolācijas radītās slodzes uz būves konstrukcijām, un tām nevajadzētu pārsniegt 185—200 kg/m3. Tāpat materiālam jābūt hidrofobam, t.i., spējīgam atgrūst ūdeni.
Ekoloģiskās prasības droši vien komentārus neprasa. Telpās nepārtraukti uzturas cilvēki, un apkārtējais videi jābūt nekaitīgai.
Ja visi iepriekš minētie parametri ir atbilstīgi un labi, turklāt viss ir iestrādāts kvalitatīvi, mājoklis būs silts, sauss un omulīgs.
Valdis VALAINIS
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.majalv.lv/index.php?n=573&a=2286