Iebilst pret būvniecību Vecrīgā nevar
Iecerētās septiņus stāvus augstās viesnīcas izskats, apjoms un arī tās būvniecības vieta izsaukusi pārmetumu un sašutuma vētru, kas Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā tiek izgāzta gan pār pilsētas galvenā arhitekta, gan arhitektu, kuri izstrādājuši projektu, gan atbildīgo, kuri akceptējuši ēkas vizuālo izskatu un atļāvuši to būvēt tieši tajā vietā, galvām. Vecrīgā tādai ēkai nav vietas – apmēram ar tādu nostāju rakstīti visi komentāri.
Grēcinieku ielā 25, Melngalvju nama aizmugurē, vietā, kur pašlaik ir autostāvvieta, paredzēts uzbūvēt viesnīcas ēku ar septiņiem virszemes stāviem, pazemes autostāvvietu un trim gaismas pagrabiem. Sabiedriskā apspriešana jau ir notikusi, bet līdz 20. oktobrim būvvaldē var iesniegt atsauksmes un priekšlikumus. Apskatījuši ēkas vizualizāciju, cilvēki būvvaldes mājaslapā cepas, nodēvējot pelēcīgo namu gan par monstrīgu kluci, gan par ļoti briesmīgu ideju, gan Triangula bastiona klases kroplību, gan par projektu, kas degradē kultūrvidi Vecrīgas vēsturiskajā teritorijā. Piemēram, Lorēna raksta: «Cerams, sūdzību būs gana, lai šo lietuviešu projektu neizlaistu cauri!»
Tomēr komentāru autoru protesti ir velti – konkrētajā vietā kvartālā starp Strēlnieku laukumu, Grēcinieku ielu, Kungu ielu un Svaru ielu būvēties drīkst. Tas nekas, ka notiek sabiedriskā jeb publiskā apspriešana un tiek gaidītas iedzīvotāju atsauksmes un priekšlikumi. Viņi saskaņā ar likuma burtu (likums te domāts visplašākajā nozīmē) var iebilst pret funkciju (piemēram, to, ka ēkā atradīsies tieši viesnīca), bet ne pret apbūvi. Var ierosināt, piemēram, saglabāt celiņus. Cilvēku protesti pret būvniecību netiks ņemti vērā, ja reiz projekts nonācis līdz sabiedriskajai apspriešanai, skaidro būvvaldē. Turklāt šajā vietā kādreiz jau atradās māja, tāpēc ne vēsturiskā centra, ne UNESCO aizsardzības zonas piesaukšana nav arguments būvniecības aizliegšanai.
Būvvaldes pārstāve Ilze Žūka atzīst, ka, lai arī netiks ņemts vērā būvniecības ieceres noraidījums, sabiedriskās apspriešanas dalībnieku viedokļiem jābūt argumentētiem. Jo ir bijis viens gadījums, kad iedzīvotāji vinnējuši un daudzdzīvokļu namu pagalmā netika uzbūvēta ēka. Cilvēki pierādīja, ka jaunā būve viņu mājokļos neļaus iespīdēt saules gaismai nepieciešamā apjomā. Un tas ir svarīgs arguments.
Grēcinieku ielā iecerētās viesnīcas gadījumā nekustamā īpašuma vērtētājs ir atzinis, ka jaunā apbūve būtiski nesamazinās insolāciju Melngalvju nama augšējos stāvos un neatstās negatīvu iespaidu uz apkārtnē esošo nekustamo īpašumu vērtību.
Rīgas pilsētas arhitekta biroja vadītājs Gvido Princis piekrīt, ka rīdziniekam ir grūti saprast sabiedriskās apspriešanas jēgu un normatīvo bāzi. Viņš arī norāda, ka ne vienmēr pilsētas arhitekta birojā ir obligāti jāskata Rīgas vēsturiskajā centrā plānotie projekti. Piemēram, šīs būvniecības ieceres konkrēto vizuālo risinājumu ir akceptējusi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome. Šīs vasaras nogalē gan iepriekš minētā padome, gan Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija pieņēmušas formālu lēmumu par to, ka 2008. gadā saskaņotais viesnīcas projekts joprojām ir spēkā un jaunu konkursu nav pamata rīkot. «Bet netika skatīts jautājums par to, vai plānotā ēka saglabā Vecrīgas vēsturiskās vērtības,» ar nožēlu noteica G. Princis.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/latvija/riga/126982-iebilst-pret-buvniecibu-vecriga-nevar.htm
