"Gaismas pilī" grāmatām nepietiek vietas; bibliotēka iznīcina daļu krājuma
Lai ietilpinātu Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) krājumus jaunajā un šķietami lielajā ēkā, bibliotēka iznīcina daļu no saviem grāmatu un periodikas krājumiem.
LNB īsteno atziņu, ka «novecojušas literatūras izņemšanas darbs ir tikpat nebeidzams kā bibliotēku papildināšana ar jauniem izdevumiem».
Autortiesības uz šo formulu pieder LNB bibliotekāru priekštecei un priekšniecei – padomju laiku cenzūras iestādes Galvenā literatūras pārvalde (GLP) Latvijas kantora darbiniecei Irmai Danvaldei. Viņa izpaudusies kādā iestādes iekšējās lietošanas dokumentā, ko arhīvā atradis Aldis Upmalis. Viņš izpētījis, kā padomju okupācijas laikā Latvijā iznīcināti 3,6 līdz 12 miljoni grāmatu un avīžu eksemplāru. Padomju cenzūras teoriju un praktisko darbu viņš atklājis žurnāla Karogs 2008. gada oktobra numurā. LNB kopš Latvijas Republikas atjaunošanas tikusi vaļā no apmēram miljona glabāšanas vienību. Kopā ar citu bibliotēku veikumu, Latvijas PSR sasniegumiem grāmatu iznīcināšanā jābūt pārspētiem.
Vākšana un iznīcināšana
12 miljoni iznīcinātu kaitīgās literatūras eksemplāru uzrādīti GLP varbūt uzpūstā atskaitē, kā iestāde palīdzējusi sabiedrībai tikt galā ar «lielu krājuma daļu, kuru glabāšana un uzturēšana prasīja aizvien lielākas izmaksas, bet saturs bija morāli novecojis un nepieņemams lielākajai sabiedrības daļai». Šis citāts nebūt nav no padomju laika, bet nupat atsūtīts Neatkarīgajai no LNB. Tā autore ir LNB Informācijas resursu attīstības eksperte Aivija Everte. Indijā tas šķistu pašsaprotami, ka viņā iemiesojusies tā pati dvēsele, kas iepriekš I. Danvaldē.
Ir tomēr viena būtiska atšķirība starp izdevumu iznīcināšanu padomju laikā un tagad. Toreiz cenzoru uzdevums bija panākt, lai pa Latviju neklīstu nevēlami un nepieskatīti teksti. Tas nozīmēja, ka no katras iznīcināšanai nolemtās grāmatas vai avīzes tirāžas dažus eksemplārus tomēr vajadzēja saglabāt dažu īpašu bibliotēku īpašos, t.i., lasītāju pamatmasai nepieejamos, bet izredzētiem cilvēkiem pieejamos plauktos. Citiem vārdiem sakot, toreizējā grāmatu un preses iznīcināšana nozīmēja šo pašu izdevumu stiepšanu uz LNB priekšteci Valsts bibliotēku. Tagad notiek jau LNB plauktu tīrīšana. LNB pārcelšanās uz jaunām telpām liek šo darbu paātrināt. «Ja cilvēks pārceļas uz jaunu dzīvesvietu, viņš arī izvērtē savu mantību – atbrīvojas no tā, kas gadu gaitā uzkrāts, taču nav atradis savu pielietojumu,» norāda A. Everte.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/96177-gaismas-pili-gramatam-nepietiek-vietas-biblioteka-iznicina-dalu-krajuma.htm
