Elektrības ražotājiem piegriezīs naudas krānu
Jau pavisam tuvā nākotnē mazo hidroelektrostaciju, vēja parku un koģenerācijas staciju būvniecība un ekspluatācija nebūs tik ienesīga kā līdz šim. Ministru kabineta (MK) komitejas sēdē apstiprināta Ekonomikas ministrijas iniciatīva, kas paredz noteikt precīzu termiņu, kurā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantotāji par saražoto elektroenerģiju saņems paaugstinātu valsts garantēto samaksu.
MK komiteja pirmdien atbalstījusi un nolēmusi virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu ilgtspējīgai elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī enerģijas ražošanai koģenerācijā, kas paredz veikt grozījumus esošajā regulējumā un līdz šā gada 1. oktobrim izstrādāt priekšlikumus jaunam valsts atbalsta mehānismam.
Tas būs vērsts uz to, lai nozare arī turpmāk varētu attīstīties, bet vienlaikus sistēma būtu no cenu viedokļa ilgtermiņā prognozējama, tiktu kontrolēti cenu pieauguma riski, tā būtu terminēta laikā un neradītu aplamas motivācijas zaļās enerģijas ražotājiem, kā arī neapdraudētu Latvijas uzņēmēju un ekonomikas konkurētspēju. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts informē, ka aplamā motivācija līdz šim bijusi tā, kas jebkuram, piemēram, mazās hidroelektrostacijas, īpašniekam, neraugoties uz veiktajām investīcijām, ļāva rēķināties ar paaugstinātu samaksu par saražoto elektroenerģiju, neraugoties uz tirgus situāciju. Turklāt par to spiests samaksāt ikviens elektroenerģijas patērētājs un katras mazās hidroelektrostacijas vai koģenerācijas stacijas atvēršana nozīmē elektroenerģijas tarifu paaugstināšanos. Mājsaimniecības šīs svārstības gan nemana, bet lielajiem, valsts ekonomiku balstošajiem uzņēmumiem tās nozīmējot desmitiem un pat simtiem tūkstošu lielākas ražošanas izmaksas gadā.
«Patlaban redzam, ka, turpinot līdzšinējo sistēmu, radīsies būtiski elektrības cenu pieauguma riski ikvienam patērētājam. Tas savukārt palielinātu izmaksas ne vien iedzīvotājiem, bet arī citām Latvijas lielākajām nozarēm, kuru konkurētspēja tādējādi tiktu apdraudēta. To nedrīkst pieļaut, tāpēc ir jāizveido sistēma, kas palīdz mums sasniegt mērķus zaļās enerģijas ražošanā, bet vienlaikus neapdraud ekonomikas konkurētspēju un attīstību. Piemēram, pašlaik ar Zemkopības ministriju jau esam konceptuāli vienojušies par to, ka biogāzes ražotnēm atbalsts būtu jāsniedz investīciju izmaksu segšanai, nevis caur obligāto elektroenerģijas iepirkumu. Vienlaikus atbalsts tiks pārskatīts arī elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā, izmantojot dabasgāzi,» uzskata D. Pavļuts.
Ekonomikas ministrija secinājusi, ka līdzšinējais atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražošanai, izmantojot AER, nav bijis ilgtspējīgs, ņemot vērā vairākkārtējos grozījumus obligāto elektroenerģijas iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos, bet no izmaksu viedokļa nav bijis pietiekami kontrolējams.
Ministrijas veiktā analīze rāda, ka galvenās problēmas līdzšinējā atbalsta sistēmā ir neterminētais obligātā iepirkuma atbalsts; nekontrolējama ietekme uz gala tarifu, atbalsts nav tehnoloģiski neitrāls, jo elektroenerģijas ražotājiem trūkst motivācijas samazināt ar enerģijas ražošanu un projekta īstenošanu saistītās izmaksas; nepietiekami kontroles mehānismi un uzraudzība.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/ekonomika/latvija/76761-elektribas-razotajiem-piegriezis-naudas-kranu.htm
