Eksperts: Nolikto atslēgu princips bija jāievieš jau 2006. gadā
Gunta Kursiša, 2014. gada 19. jūnijs
Ja nolikto atslēgu princips tiktu ieviests jau 2006. gadā, ekonomiskās krīzes sekas, ko jo īpaši smagi izjuta daudzi mājokļu pircēji, nebūtu bijušas tik postošas, uzskata nekustamo īpašumu kompānijas SIA AB Alliance valdes loceklis un Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) pārstāvis Aivars Birulis.
Izstrādātie Maksātnespējas likuma grozījumi un nolikto atslēgu princips «cilvēciskos» mājokļa iegādi, padarot to iedzīvotājiem pieejamāku, kā arī samazinot banku ietekmi uz kredīta ņēmējiem, uzskata eksperts.
«Lai arī saskaņā ar Maksātnespējas likumu, nonākot finansiālās grūtībās un nespējot pildīt parādsaistības, kredīta nodrošinājums – mājoklis – visbiežāk tiek realizēts izsolē vai, vienojoties ar banku, pāriet tās īpašumā, parādniekam tomēr ir jāsedz pilna hipotekārā kredīta summa. Turklāt arī maksājuma kavējuma procenti, soda naudas un valsts nodeva, kā arī tiesu izpildītāju un administratoru atlīdzības. Ņemot vērā jau iepriekš veiktos finanšu ieguldījumus, mājokļa iegādes dokumentu noformēšanā, pirmās iemaksas veikšanai, kā arī mājokļa labiekārtošanai un remontdarbiem, pircēja finansiālais slogs ir nesamērīgs,» norāda LANĪDA pārstāvis.
Savukārt banku saasinātā reakcija uz Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas paredz nolikto atslēgu principa ieviešanu, pēc A. Biruļa vārdiem, ir «pārspīlēta». «Ekonomiskās krīzes ne tik pozitīvā pieredze bankas ir darījusi piesardzīgas, un tās ļoti rūpīgi analīzē katra klienta finansiālo situāciju. Tomēr, ņemot vērā visai augsto pirmo iemaksu par mājokļa iegādi, nolikto atslēgu princips banku nozares darbību neietekmēs. Drīzāk sniegs iespēju maksimāli īsā laikā atgūt īpašumus, lai varētu tos tālāk realizēt un atgūt ieguldītos līdzekļus, turklāt izvairoties no papildus izdevumiem piedziņas procesā,» komentē Aivars Birulis.
Viņš uzskata, ka vienīgie zaudētāji būs administratori un tiesu izpildītāji, jo šobrīd to lielāko daļu ienākumu veido tieši nekustamo īpašumu izsoles.
Valsts ekonomika lielāko pienesumu darījumos ar nekustamo īpašumu saņem no Valsts nodevas un nekustamā īpašuma nodokļa, tāpēc likuma grozījumi būtisku ietekmi uz finanšu plūsmu neatstās, pauž eksperts.
Tāpat arī aktivitāte nekustamo īpašumu nozarē visticamāk saglabāsies līdzšinējā līmenī. Kā norāda LANĪDA pārstāvis, lielākie ieguvēji būs nekustamo īpašumu pircēji. Turklāt daudz saprotamāki spēles noteikumi, iegādājoties mājokli kredītā un samazināta banku ietekme uz kredītņēmēju, sakārtos nozari.
Tomēr līdz ar nolikto atslēgu principa ieviešanu būtu jāvērš uzmanība arī komunālo parādu jautājumam, kas nereti iet roku rokā ar nespēju segt hipotekāro kredītu. «Nolikto atslēgu princips paredz, ka maksātnespējas gadījumā, nododot īpašumu bankai, aizņēmējs dzēš savas parādsaistības. Taču parāds par komunālajiem pakalpojumiem saglabājas, kā rezultātā pakalpojumu sniedzēji cieš lielus zaudējumus. Ir nepieciešams izstrādā mehānismu, kas regulētu arī šo jautājumu,» skaidro LANĪDA pārstāvis.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/ipasums/eksperts-nolikto-atslegu-princips-bija-jaievies-jau-2006-gada-416646
