Dzīvot ar centrālo apkuri dārgi, bet droši
Dabasgāzes un citu kurināmā veidu sadārdzināšanās un apkures parādu summas pieaugums nav izjaucis apkures sezonas sākumu Latvijas lielākajās pilsētās.
Latvijas lielāko pilsētu pašvaldības spējušas nodrošināt apkures sezonas sākumu gadiem pierastajā režīmā. Tas nav pašsaprotami, ja zinām, ka šajās pilsētās pamatā apkurei tiek izmantota dabasgāze, kuras minimālā cena augusi no 213 līdz 268 latiem par 1000 kubikmetriem, bet maksimālā cena rūpnieciskiem patērētājiem var sasniegt 331 latu par to pašu gāzes daudzumu.
Bez gāzes iztiek tikai Ventspils, kur apkures tarifs paliks pārliecinoši zemākais arī pēc tarifa paaugstināšanas 1. decembrī. Ventspilī centrālapkures darbināšanai kombinē mazutu, ogles un šķeldu. Te jāatgādina, ka pašlaik Latvijā dabasgāzes cena tiek atvasināta no mazuta cenas. Tas liek pašvaldībām un citiem siltuma ražotājiem sacensties par iespējām atteikties no gāzes un mazuta, kas nozīmē pāreju atpakaļ uz malku, kas tagad pieņēmusi šķeldas formu. Precīzāk sakot, siltuma ražotāji sacenšas par Eiropas Savienības un Latvijas valsts piešķirto līdzfinansējumu šķeldas katlumāju ierīkošanai. Šīs apkures sezonas sākums ar šādu katlumāju nodošanu ekspluatācijā sakrita Liepājā un Valkā.
Šī publikācija parāda, pie kādas siltuma cenas latos par megavatstundu Liepāja tādā veidā pašlaik nonākusi salīdzinājumā ar citām Latvijas lielākajām pilsētām. Tepat arī fiksēti šo pilsētu nodomi un jau veiktie pasākumi, lai tiktu līdz šķeldas izmantošanai, kā arī līdz koģenerācijas režīma ieviešanai gāzes katlumājās. Otrais darba virziens nozīmē siltuma izmaksu daļēju pārlikšanu uz elektroenerģijas patērētājiem.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/83854-dzivot-ar-centralo-apkuri-dargi-bet-drosi.htm
