Būvniecības valsts kontroles biroja vadītāja krimināllieta tikusi līdz prokuratūrai
Elīna Pankovska
, 2015. gada 31. augusts
Būvniecības valsts kontroles biroja vadītāja Pētera Druķa krimināllieta tikusi līdz prokuratūrai
Ne pārāk sen Ekonomikas ministrijas paspārnē izveidoto Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB) turpina vajāt darbinieku pagātnes problēmas. Proti, BVKB direktors Pēteris Druķis ir ierauts kriminālprocesā un šobrīd šī lieta nodota prokuratūrā kriminālvajāšanai attiecībā pret vienu fizisko personu, kriminālprocess uzsākts pēc Krimināllikuma 179. panta par piesavināšanos, DB informēja Valsts policijas pārstāve Diāna Lūkina. Pēc DB rīcībā esošās informācijas kriminālvajāšana ir uzsākta pret P. Druķi.
Vainu noliedz
Pagājušā gada vasarā uzņēmums Inspecta Latvia vērsās policijā ar iesniegumu par iespējami veiktu uzņēmumam piederošas mantas un naudas līdzekļu piesavināšanos. Aizdomas krita uz bijušo uzņēmuma darbinieku P. Druķi. Iespējamā mantas un naudas līdzekļu piesavināšanās no
P. Druķa puses tika atklāta pagājušā gada vasarā, kad uzņēmumā tika veikta iekšējā pārbaude un auditorkompānijas KPMG audits.
Pēc fakta atklāšanas darba attiecības ar P. Druķi tika pārtrauktas, raksta aģentūra LETA. Tā arī norāda, ka
P. Druķis ir vērsies tiesā ar prasību pret uzņēmumu par atjaunošanu darbā, jo uzskata, ka veids, kā ar viņu pārtrauktas darba attiecības, neatbilst Darba likumam.
Savukārt šā gada sākumā konkursa kārtībā P. Druķis tika apstiprināts BVKB direktora amatā. DB jautāts, vai zina, ka pret viņu ir uzsākta kriminālvajāšanu,
P. Druķis norāda: «Jā, protams, es par to zinu. Vēl vairāk – esmu sniedzis policijai visu nepieciešamo informāciju, lai tādējādi sekmētu patiesu lietas apstākļu noskaidrošanu, kurā pats esmu visvairāk ieinteresēts. Gaidu izmeklēšanas rezultātus, kuri sniegs atbildes uz jau izskanējušajiem jautājumiem.»
Uz jautājumu, vai šī krimināllieta netraucēs pildīt amata pienākumus, P. Druķis atzīmē, ka krimināllietai neesot nekāda sakara ar pienākumiem, kurus viņš pilda pašreizējā darbavietā, tāpēc – nē, netraucē.
«Tā kā skaidri zinu, ko esmu un ko neesmu darījis ierosinātās krimināllietas sakarā, tad esmu drošs par to, ka tā neradīs nekādus šķēršļus manai profesionālajai darbībai arī turpmāk,» uzsvēra BVKB vadītājs.
Formāli kārtībā
Valsts ierēdņa amata kandidātam ir vairākas prasības, kas ir noteiktas likumā, lai persona varētu pretendēt uz noteiktu amatu, piemēram, ir jābūt Latvijas Republikas pilsonim, persona nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, nav atbrīvota no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā un citi, to starpā arī ir jautājums par nevainojamo reputāciju, norāda Valsts kancelejas direktores vietniece Eva Upīte. Jautāta, vai tiek izvērtēti un skatīti kādi iespējamie pretendentu pagātnes «grēciņi» vai iespējamie pārkāpumi, E. Upīte skaidro, ka tiek pārbaudīts, vai nav bijušas kādas disciplinārlietas, kā rezultātā ir liegums ieņemt noteiktus amatus, vai nav sodīts par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem. Jautāta, vai nepastāv iespēja, ka tiek pievērtas acis situācijās, ja kandidāts ir ļoti labs speciālists, kura pagātnē tomēr bijuši nesmukumi, E. Upīte uzsver – tas nav iespējams.
Plašāk lasiet rakstā Jāvērtē arī amatu kandidātu ētiskie aspekti
pirmdienas, 31. augusta, laikrakstā Dienas Bizness (5. lpp.)!
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/ipasums/buve/buvniecibas-valsts-kontroles-biroja-vaditaja-kriminallieta-tikusi-lidz-prokuraturai-437302
