BTA: sākoties apkures sezonai, ugunsnelaimju skaits pieaug vidēji par 25%
Ik gadu BTA saņem arvien vairāk apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu saistībā ar ugunsgrēkiem, kas liecina par kopējo ugunsnelaimju skaita pieaugumu. Īpaši ievērojami pieaug ugunsnelaimju skaits tieši apkures sezonas sākumā. Šā gada trešajā ceturksnī saistībā ar ugunsgrēkiem BTA izmaksājamo apdrošināšanas atlīdzību apjoms sasniedza 355 tūkst. latu. Par iemeslu ugunsgrēkiem gandrīz vienmēr ir nepareiza un neapdomīga sildierīču izmantošana, savukārt lauku reģionos – neuzmanīga rīcība ar krāsnīm, portālu «Apollo» informēja «BTA Insurance Company» SE Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Ilva Priedniece.
BTA dati liecina: starp nelaimes gadījumiem, kas notiek ar nekustamajiem īpašumiem, ugunsgrēki ir ceturtais biežāk sastopamais iemesls. Pirmās trīs vietas ieņem šķidruma vai tvaika noplūde, personu prettiesiskā rīcība un dabas stihiju nodarītie zaudējumi. Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika liecina, ka katru gadu dažādu apkures ierīču neatbilstošas ekspluatācijas dēļ notiek ap 900 ugunsgrēkiem.
BTA novērojumi liecina, ka izplatītākie pieteikumi par ugunsnelaimēm saistīti ar negadījumiem: kad izdedzis mājas jums un stāvs zem tā; ugunsgrēka dzēšanas rezultātā appludināti dzīvokļi, kas atrodas zemākos stāvos; nodegusi māja; degusi pirts vai tualete.
Priedniece norāda: «Ugunsgrēks ir postošākais nelaimes gadījums, kas vien var notikt ar īpašumu. Atjaunošanā jāiegulda daudz lielāki līdzekļi, salīdzinot, piemēram, ar to, ja būtu notikusi vienkārši ūdens noplūde. Lai gan krīzes laikā cilvēki daudz gausāk apdrošinājās, varu teikt, ka īpašuma apdrošināšanu tomēr pirka un apdrošināja arī dažādus papildu riskus. Ja salīdzina, tad BTA 2011. gadā bija 89,1 tūkstotis spēkā esošo polišu, savukārt 2010. gadā to skaits bija par 37% mazāks. Turklāt BTA ik gadu rīko vismaz divas akcijas, kad cilvēkiem ir iespēja iegādāties īpašuma apdrošināšanu lētāk. Šā gada pavasara akcijā tika parakstīts par 34% lielāks bruto prēmiju apjoms nekā pagājušā gada pavasara akcijas laikā. Tas norāda, ka cilvēki daudz vairāk rūpējas ne vien par savu īpašumu, bet arī savu finansiālo drošību. Bieži vien nav mūsu spēkos pasargāt īpašumu, taču varam pasargāt sevi no izdevumiem, to atjaunojot.»
Pēc VUGD informācijas pagājušajā gadā kopumā Latvijas teritorijā notika 8812 ugunsgrēki, savukārt šā gada pirmajos astoņos mēnešos to skaits sasniedzis jau 6572 gadījumus. Sākoties apkures sezonai, lielākā daļa ugunsgrēku, kas notiek dzīvokļos saistīti ar nepareizu sildierīču izmantošanu. Tās tiek novietotas tuvu priekšmetiem, kas var aizdegties, piemēram pie loga aizkaru tuvumā vai pie dīvāniem un gultām. Tāpat nereti uz sildierīcēm tiek žāvētas drēbes, dvieļi, cimdi utt., kas var aizdegties. Līdzekļu taupības nolūkā cilvēki nereti izmanto bojātus un jau savu laiku nokalpojušus elektriskos sildītājus, kas var izraisīt īssavienojumu, kā rezultātā ir liels risks izcelties ugunsgrēkam.
Savukārt privātmājās ugunsgrēks izceļas dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu sliktā tehniskā stāvokļa dēļ, taču visbiežāk tādēļ, ka nav kārtīgi aizvērtas krāsnis, no kurām izkritusī ogle vai malkas pagale kļūst par iemeslu nelaimei.
Ņemiet vērā:
Privātmājās, kuras tiek apkurinātas ar malku, oglēm, kūdru vai citiem apkures materiāliem, dūmvadi un dūmejas jātīra vismaz reizi trijos gados.
Krāsns durtiņas jātur cieši aizvērtas. Pie krāns nedrīkst atrasties uguns nedroši priekšmeti.
Apkures materiāls (ogles, malka, briketes utt.) nedrīkst atrasties krāns mutes tuvumā (tuvāk par 1,2 metriem), lai no krāsns izkritusī ogle vai pagale, nespētu to aizdedzināt.
Pēc VUGD ieteikuma, cietā kurināmā krāsns kurtuves priekšā grīda, ja tā var aizdegties (koks, lamināts, linolejs u.c.), jāpārklāj ar nedegoša materiāla loksni (skārds u.c.), kuras izmēram jābūt ne mazākam par 50 cm perpendikulāri kurtuves ailei un 70 cm paralēli tai.
Nedrīkst atstāt bez uzraudzības degošas apkures ierīces.
Tāpat kā uz sildierīcēm, arī uz krāsns virsmas nedrīkst atstāt priekšmetus, kas var aizdegties vai radīt dūmus, kuros cilvēki var nosmakt.
Kurinot krāsni ar malku, pagalēm jābūt tāda izmēra, lai pēc to ievietošanas varētu cieši noslēgt krāsns muti.
Sildierīcēm, apkures katliem, krāsnīm un to dūmvadiem jābūt teicamā tehniskā kārtībā. Iesakām ik gadu pirms apkures sezonas sākuma veikt tehnisko apskati.
Jābūt uzmanīgiem, lai nepārkurinātu krāsnis, jo tas var radīt eksploziju.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/bta-sakoties-apkures-sezonai-ugunsnelaimju-skaits-pieaug-videji-par-25/534427
