Banku asociācija: zaudēts miljards nav galvenais iemesls banku piesardzībai kreditēšanā
Ieva Mārtiņa, [email protected], 2013. gada 2. augusts
Tas, ka kopumā banku sektors krīzes gados ir zaudējis vismaz miljardu latu, ietekmē banku akcionāru skatījumu par nākotnes biznesa iespējām šeit, tomēr tas nav būtiskākais iemesls piesardzībai attiecībā uz mājsaimniecību, kā arī mazā un vidējā biznesa kreditēšanu.
Tā Db.lv atzina Latvijas Komercbanku asociācijas eksperti, tajā skaitā asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis. Pēc viņa skaidrotā, banku piesardzības iemesli ir vairāki.
Ekonomikas izaugsmes potenciāls ir ierobežots gan īstermiņā kopējās pasaules ekonomikas attīstības un īpaši Eiropas ekonomikas attīstības kontekstā, gan ilgtermiņā Latvijas negatīvo demogrāfisko un migrācijas tendenču dēļ, jo samazinās darbaspējīgo cilvēku skaits valstī.
Tiesiskā vide valstī joprojām nav īpaši labvēlīga ne kreditoriem, ne arī veicina saistību izpildes kultūru. «Tas paaugstina neizpildīto saistību procentu, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, turklāt atšķirības ir mērāmas nevis dažos desmitos procentu, bet reizēs,» norāda asociācijā.
Starp iemesliem banku pārstāvji arī min parlamenta ilgstošo diskusiju par iespējamām izmaiņām likumos, kas var radīt papildu zaudējumus kreditoriem, tajā skaitā piedāvātās izmaiņas maksātnespējas procesā par labu parādniekiem, «atslēgu nolikšanas» principa ieviešana, līgumsodu un nokavējuma procentu ierobežošana, komunālo parādu dzēšana uz hipotekārā kreditora rēķina u. c. Iniciatīvas.
Politiskā vide joprojām ir ļoti nestabila. Ilgstošās pretrunas koalīcijas ietvaros ierobežo kvalitatīvu reformu veikšanu, arī parlamenta ilgstošās opozīcijas esamība galvaspilsētas varā neveicina ekonomiskās attīstības sinerģiju.
Neskaidra vidēja termiņa fiskālā politika, it īpaši nodokļu politika, ierobežo vidējā termiņā plānošanas iespējas, turpina uzskaitīt baņķieri. Tie arī norāda, ka līdz galam nav skaidrs arī tas, cik lielu slogu papildus radīs politikas iniciatīvas, kas šobrīd joprojām tiek diskutētas Eiropā gan par banku savienību, gan banku krīzes regulējumu, kā arī kādā tempā tiks ieviests Bāzeles III regulējums un IV kapitāla pietiekamības direktīva. Visas šīs iniciatīvas radīs papildu prasības pēc jauna kapitāla, kas bankām nav pieejams.
Zemās procentu likmes pasaulē un tas, ka nav paredzams to pieaugums (tātad ienesīgums), arī samazina peļņas (atdeves) iespējas. Tāpat G-20 iniciatīvas par cīņu ar nodokļu nemaksāšanu (plānošanu) sadārdzinās banku iekšējās procedūras (izmaksas). Tas viss kopā samazina atdevi uz kapitālu, kas ir galvenais stimuls aktivitāšu samazināšanai, izmaksu cirpšanai utt., rezumē baņķieri.
Db.lv jau vēstīja, ka, lai arī banku no jauna izsniegto kredītu apjomi šogad pieauguši, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tomēr kopējais kredītu portfelis joprojām uzrāda samazināšanos. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati liecina, ka šogad jūnija beigās banku kopējais kredītportfeļa atlikums bija 11,22 miljardi latu, kas ir par 6,3% mazāks nekā pirms gada. Tajā skaitā uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums jūnija beigās 5,58 miljardu apjomā uzrādīja 6,97% samazinājumu, bet mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums šogad jūnija beigās - 4,56 miljardi latu -– bija par 7,6% mazāks nekā pirms gada.
Salīdzinot ar kopējā kredītu portfeļa atlikumu 2008.gada vidū, piecu gadu laikā tas uzrādījis samazinājumu par 4,7 miljardiem latu jeb 29,6%.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/finanses/banku-asociacija-zaudets-miljards-nav-galvenais-iemesls-banku-piesardzibai-kreditesana-398564
