Zviedrijas vēstnieks: Zviedru bankas Latvijas krīzē nav vainīgas
Zviedrijas vēstnieks: Zviedru bankas Latvijas krīzē nav vainīgas
Līva Melbārzde
[email protected]
17.07.2009
Zviedru bankas Latvijā guva milzīgu peļņu, bet «sliktie kredīti» nav zviedru banku vaina.
To intervijā Bizness&Baltija teicis Zviedrijas vēstnieks Latvijā Matss Stafansons. «Jūsu valsts ir sīks kuģītis milzīgā okeānā, kurā sākusies vētra. Kad pasaules krīze beigsies, jūsu valsts atkopsies samērā ātri. Divus smagus gadus gan vēl nāksies pārdzīvot, bet par to jums jāvaino iepriekšējās valdības nevis zviedru bankas,» uzsvēris M. Stafansons. Viņš piebilda, ka Zviedrijā Latvijas problēmas vēl nemaz nav nopietni apspriestas, jo tas zviedriem nav sevišķi aktuāli, lai gan valda izpratne par Baltijas problēmām.
«Es esmu runājis ar zviedru banku vadītājiem, kuru bankas Latvijā tagad cieš lielus zaudējumus, taču nav noslēpums, ka iepriekš tās strādāja ar kolosālu peļņu. Taču bankas uz situāciju skatās salīdznoši mierīgi un es esmu drošs, ka Zviedrijas solidaritāte ar Baltijas valstīm turpināsies,» uzskata vēstnieks. Viņš piebilst, ka zviedriem ļoti imponē šīs Latvijas valdības rīcība un V. Dombrovskis ar E. Repši esot labprātīgi pieteikušies uz «pilotu— kamikadžu» lomu.
Vēstnieks pasmejas par izskenējušām runām, ka Latvijā varētu atgriezties «zviedru laiki» kā 300 gadu senā pagātnē. «Zviedrija gan Latvijai ir ļoti svarīga valsts, bet es nedomāju, ka Latvija varētu tikt pievienota Zviedrijai. Jāsaka, esmu patīkami pārsteigts par mūsu veiktā pētījuma rezultātiem, kas parādīja, ka latvieši, neskatoties uz krīzi, ir ļoti pozitīvi noskaņoti pret zviedriem. Lai gan zviedru bankas nav par ko vainot.
Tās strādājušas caurspīdīgi un pēc tirgus noteikumiem. Tā nav banku vaina, ja Latvijas ekonomika uzkarsa mežonīgos tempos un politiķi neveica nepieciešamos piesardzības pasākumus un milzīgi kļūdījās savos aprēķinos,» tā M. Stafansons.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/a/2009/07/17/Zviedrijas_vestnieks_Zvi2
