Zviedrija apliecina gatavību sniegt palīdzību "Latvijas Krājbankas" līdzekļu atgūšanā
Ziņu aģentūra BNS
Zviedrija iespēju robežās sniegs visu nepieciešamo palīdzību, lai atgūtu "Latvijas Krājbankas" līdzekļus, kurus bankas "Snoras" bijušais īpašnieks Vladimirs Antonovs, iespējams, ieguldījis savos projektos, pirmdien žurnālistiem pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski apliecināja Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts.
Viņš apstiprināja, ka ir informēts par Latvijas lūgumu Zviedrijas atbildīgajām institūcijām saistībā ar "Latvijas Krājbankas" līdzekļu atgūšanu. "Noteikti sniegsim visu palīdzību, ko spējam," sacīja Bilts.
Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lūgs Ģenerālprokuratūru vērsties Zviedrijas Ekonomiskās noziedzības novēršanas pārvaldē, lai atgūtu "Latvijas Krājbankas" līdzekļus, kurus bankas "Snoras" bijušais īpašnieks Vladimirs Antonovs, iespējams, ieguldījis savos projektos, aģentūrai BNS pavēstīja FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane.
"FKTK vērsīsies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu tai vērsties Zviedrijas Ekonomiskās noziedzības novēršanas pārvaldē, lai atgūtu krājbankas līdzekļus, kurus "Snoras" bankas īpašnieks, iespējams, ieguldījis savos projektos, tostarp "Saab". Zviedrijas Ekonomiskās noziedzības novēršanas pārvalde ir apstiprinājusi savu gatavību palīdzēt atgūt šos līdzekļus," norādīja Krūmane.
Iepriekš FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis LNT raidījumā "900 sekundes" pastāstīja, ka "Latvijas Krājbankas" nauda 100 miljonu latu apmērā, kas ieķīlāta vairākās ārvalstu bankās, izmantota septembrī veiktā bankas pamatkapitāla palielināšanai un Antonova projektiem, tostarp autokoncerna "Saab" pārņemšanai.
Arī Zviedrijas plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka naudu, kuru Antonovs izlaupījis no bankas "Snoras" un "Latvijas Krājbankas", viņš plānojis izmantot, lai iegādātos daļu "Saab" akciju, un ka netieši Antonovs joprojām finansējis "Saab".
Ziņots arī, ka "Latvijas Krājbankas" darbības apturēšana un kriminālprocesa ierosināšana ir saistīta ar aizdomām par bankas īpašumu 100 miljonu latu apmērā nelikumīgu ieķīlāšanu par labu trešajām personām.
FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".
Plānots, ka šonedēļ FKTK tiesā iesniegs "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu.
Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% "Latvijas Krājbankas" lielākās īpašnieces ‒ bankas "Snoras" ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.
"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Latvijas Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://zinas.nra.lv/latvija/60806-zviedrija-apliecina-gatavibu-sniegt-palidzibu-latvijas-krajbankas-lidzeklu-atgusana.htm
