Zviedri neliecas
Zviedri neliecas
Krievijas portāls dailyj.ru ir publicējis rakstu par Zviedriju. Domājam, ka tas varētu būtu interesants arī Latvijas lasītājiem.
Zviedrijas ekonomika saskaņā ar šīs valsts Centrālā statistikas biroja rīcībā esošajiem datiem 2010. gada III ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgu iepriekšējā gada laika periodu, ir pieaugusi par 6,9%, kas ir par 0,9% vairāk, nekā prognozēja pat visdrosmīgākie analītiķi. Zviedriju tagad sauc ne citādi kā par ziemeļu ekonomikas brīnumu jeb Eiropas otro Vāciju. Pat paši zviedri ir izbrīnīti, cik ātri viņu valsts ekonomikai ir izdevies pārvarēt krīzes sekas. Gadu pirms pasaules finansu krīzes sākuma Zviedrijas budžeta pārpalikums bija 135 miljardi Zviedrijas kronu (10,4 miljardi latu), bet 2009. gadā tā deficīts bija jau 176 miljardi kronu (13,5 miljardi latu). 2010. gadā stāvoklis kardināli mainījās. Saskaņā ar Zviedrijas Valsts parāda pārvaldes prognozēm valsts deficīts būs tikai 5 miljardi kronu (1,15 miljardi latu), 2011. gadā tiek prognozēts budžeta pārpalikums, bet 2012. gadam tiek prognozēts 78 miljardi kronu (6 miljardi latu) budžeta pārpalikums, neskaitot 35 miljardus kronu (2,7 miljardi latu), ko valdība plāno iegūt uz valsts īpašumu privatizācijas rēķina, kā arī līdzekļus, kas tiek novirzīti Īrijas banku sistēmas glābšanai.
Ātriem tempiem attīstās Zviedrijas eksports – it īpaši autorūpniecības un telekomunikāciju nozares. Paaugstinātais pieprasījums pasaulē pēc zviedru precēm tiek izskaidrots, pirmkārt, ar zemo nacionālās valūtas kursu, kas nodrošina zviedriem konkurences priekšrocības, salīdzinot ar galvenajiem tirdzniecības partneriem eirozonā un ASV. Vienlaikus 2010. gadā, pateicoties zemajiem inflācijas tempiem un Zviedrijas Centrālās bankas zemajām procentu likmēm, par 3,5% ir pieaudzis arī iekšējais pieprasījums. Kā liecina aptauju rezultāti, 72% Zviedrijas iedzīvotāju ir apmierināti vai ļoti apmierināti ar valsts ekonomikas stāvokli.
Taču būtu nepareizi šīs Skandināvijas valsts ekonomikas panākumus izskaidrot tikai ar lēto kronu un eksporta pieaugumu. Pašreizējā situācija lielā mērā sakņojas dziļajā krīzē, kas norisinājās Zviedrijā turpat pirms 20 gadiem. Toreiz zviedri piedzīvoja nekustamo īpašumu tirgus krahu, kas sagrāva arī valsts finanšu sistēmu. Kā redzams, viņi no tā ir mācījušies. Galvenais secinājums bija tas, ka valstij ir jābūt noturīgai finanšu sistēmai. Bez tam, kā uzskata Zviedrijas Uzņēmumu konfederācijas galvenais ekonomists Stefans Folsters, rūgtās pieredzes mācītās daudzās firmas un privātuzņēmēji šoreiz ir ņēmuši vērā deviņdesmito gadu bēdīgo pieredzi un nespekulēja nekustamo īpašumu tirgū, kas ļāva ne tikai paglābt viņu naudu, bet arī pašu tirgu.
Pēdējo divdesmit gadu laikā Zviedrijā ir īstenotas daudzas ekonomikas reformas. Vispirms jau ir samazināts nodokļu slogs un ekonomikas regulēšana. Pie tam Zviedrijas valdībai ir izdevies atrisināt divas savstarpēji izslēdzošas problēmas: augstie nodokļi noveda pie iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās un bremzēja iekšējā tirgus izaugsmi, taču nodrošināja augstas sociālās garantijas, kuru dēļ lielākā daļa iedzīvotāju bija gatava samierināties ar augstajiem nodokļiem. Šī iemesla dēļ Zviedrijā ilgi pie varas nevarēja nonākt spēki, kas iestājās par nodokļu samazināšanu, ekonomikas stimulēšanu un bezdarba samazināšanu. Taču galu galā tas tomēr tika izdarīts un kļuva par vēl vienu iemeslu, kas noteica Zviedrijas ekonomikas straujo atveseļošanos.
Saskaņā Zviedrijas Centrālā statistikas biroja rīcība esošajiem datiem bezdarba līmenis valstī ir 7,5% un pat krīzes augstākajā punktā šis rādītājs nepārsniedza 8% no darbspējīgajiem iedzīvotājiem, lai gan valdība gatavojās 12% bezdarbam. 2010. gada oktobrī, salīdzinot ar analoģisku iepriekšējā gada periodu, bezdarbnieku skaits valstī samazinājās par 112 tūkstošiem cilvēku. Tiek prognozēts, ka maksimums pēc pieciem gadiem zviedriem nāksies piesaistīt darbaspēku no ārzemēm.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1801
