ZM rosina uzturēšanās atļaujas nepiešķirt par lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes iegādi
LETAOtrdiena, 2013. gada 22. oktobris
Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns (V) priekšlikumos Imigrācijas likuma grozījumiem rosina noteikt, ka uzturēšanās atļaujas iegūšanai par pamatu nedrīkst būt lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes iegāde.
Kā aģentūru LETA informēja ZM, priekšlikums paredz, ka ārzemnieki turpmāk nevarēs iegūt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņu iegādājamā nekustamā īpašuma sastāvā ietilps lauksaimniecībā izmantojamā zeme un/vai meža zeme.
Smiltēns skaidro, ka jau pašlaik lielas lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes platības ir ārvalstu investoru rīcībā, bet šādi grozījumi Imigrācijas likumā ir nepieciešami, lai nodrošinātu Latvijas zemes resursu aizsardzību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.
Viena no ZM prioritātēm ir lauksaimnieciskās ražošanas attīstība nākamajos septiņos gados, lauksaimnieciskās ražošanas rentabilitātes palielināšana un patlaban neapsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības atgriešana lauksaimnieciskajā ražošanā. "Un, protams, mēs esam ieinteresēti, lai mūsu zemi apsaimniekotu Latvijas lauksaimnieki, nevis ārzemnieki," šāda grozījuma nepieciešamību Imigrācijas likumā pamato Smiltēns.
Kā ziņots, Saeima 17.oktobrī konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā, kas iestrādāts Imigrācijas likuma grozījumu projektā. Vienošanās, kuru atbalsta koalīcijas partneri, paredz veikt Imigrācijas likuma grozījumus, nosakot, ka nākamgad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām var veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro. Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, tad to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro.
Savukārt nākamajos gados darījumu skaits samazinātos, bet 2017.gadā šo programmu varētu atcelt vai arī noteikt kvotu, kas nepārsniedz 2016.gada līmeni. Ekonomikas attīstības fondā par katru darījumu tiks iemaksāti 25 000 eiro, un šie līdzekļi tiks izmantoti reemigrācijas plāna īstenošanai un pirmā mājokļa programmai.
Tāpat uzturēšanās atļaujas netiks piešķirtas par neapbūvētu zemesgabalu iegādi.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/zm-rosina-uzturesanas-atlaujas-nepieskirt-par-lauksaimnieciba-izmantojamas-zemes-un-meza-zemes-iegadi/617509
