Zemes pirkšanā atbalsta arī ārvalstniekus
Valsts zemes dienesta (VZD) rīcībā esošā informācija liecina, ka ar katru gadu pieaug ārvalstu fizisko personu rīcībā esošie zemes īpašumi Latvijā un visvairāk tiek pirktas tieši lauksaimniecības zemes. Šobrīd ir sākusi darboties zemes iegādes kreditēšanas programma, kas paredz iespēju saņemt aizdevumu ar atvieglotiem noteikumiem. Šajā programmā valsts neliedz atbalstu arī Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu.
Neatkarīgās aptaujātie lauksaimnieki ir vienisprātis – ārvalstnieku īpašumā nonāk arvien vairāk zemes īpašumu Latvijā. Lai gan oficiālā statistika uzrāda nelielu ārvalstu kapitāla īpatsvaru zemes iegādē, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka ir pārliecināta, ka pamats bažām ir. «Skandināvu pensiju fondi uzpērk zemi kā drošu investīciju. Tas jau nenozīmē, ka viņi šeit vēlētos saimniekot. Visbiežāk jauniegūto īpašumu vai nu apmežo, vai iznomā lauksaimniekam, kas grib šeit turpināt nodarboties ar lauksaimniecību, un parasti tās ir Latvijā dzīvojošas ģimenes, kurām pietrūkst naudas, lai iegādātos zemi īpašumā. Ja tā turpināsies, tad Latvijas zemniekiem savā valstī zeme būs jānomā. Ja šobrīd nomas maksa nav augsta, tad, iespējams, pēc kāda laika tā varētu būt jau desmitkārt lielāka. Latvijas Zemnieku federācija iestājas par lauksaimnieku vidusslāņa veidošanu, jo tas ir nepieciešams arī valstij kā stabilitātes garants. Turklāt tieši ģimeņu saimniecības ir tās, kas nodrošina ar produkciju Latvijas tirgu un rūpējas par Latvijas ainavu, kas savukārt vajadzīga ne tikai savam priekam, bet arī tūrismam,» sacīja A. Hauka.
Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs Neatkarīgajai atzina, ka lielākās bažas šobrīd sagādā skandināvu pensiju fondi, kas iegādājas zemi Latvijā kā ilgtermiņa investīciju. Daļa ārzemnieku Latviju izvēlas arī sava biznesa attīstībai, jo šeit ir zeme un darbaspēks ir lētāks. Viņš minēja piemēru, ka Latvijā zemes hektārs maksā no 2000 līdz 3000 latiem, bet Portugālē – 51 000 latu. Arī Latvijas nevalstisko organizāciju un amatpersonu cīniņš par augstākiem hektārmaksājumiem nav paslīdējis garām potenciālo investoru interesei. Ja Latvijai izdosies panākt savu, tad zemes cena augs.
Vēl viens no iemesliem, kas padara Latvijas zemi interesantu ārvalstniekiem, pēc lauksaimnieku domām, ir Latvijā esošie labvēlīgākie nosacījumi biogāzes ražošanai. «Tas ir absurds, ka labās zemēs, kurās auglība novērtēta ar 70–80 ballēm un kurās varētu audzēt graudaugus, biogāzes ražošanas vajadzībām tiek audzēta kukurūza,» sacīja E. Treibergs.
Ekonomikas ministrija (EM) gan noliedz, ka Latvijā biogāzes ražošanai būtu izdevīgāki nosacījumi nekā citās valstīs, jo, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektus par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, EM vērtēja citu valstu atbalsta mehānismus un secināja, ka Latvijā šis atbalsts ir samērīgs ar citu dalībvalstu sniegto atbalstu. «Tādējādi nav pamata apgalvojumam, ka Latvijā nodarboties ar šo biznesu būtu izdevīgāk nekā citās ES valstīs,» Neatkarīgajai uzsvēra Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Elita RubesaVoravko. EM rīcībā nav arī informācijas par to, vai starp biogāzes projektu īstenotājiem Latvijā ir arī ārvalstnieki vai uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu. A. Hauka gan zināja nosaukt vismaz vienu tādu.
Trūkst informācijas
Ārvalstu fizisko personu rīcībā, pēc VZD datiem, šā gada sākumā bija aptuveni pusprocents no kopējās Latvijas teritorijas un aptuveni 0,7% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Savukārt informācijas par to, cik zemes pieder ārvalstu uzņēmumiem, kopuzņēmumiem un fondiem, Latvijas institūciju un iestāžu rīcībā nav, lai gan tieši šī daļa raisa lielākās bažas lauksaimniekos.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/76073-zemes-pirksana-atbalsta-ari-arvalstniekus.htm