Zemes piespiedu nomas maksa «spiedīs» politiķus

Zemes piespiedu nomas maksa «spiedīs» politiķus

Vairāk nekā deviņu mēnešu laikā pēc Satversmes tiesas sprieduma un 82 dienas līdz brīdim, kad pašreizējās zemes piespiedu nomas maksas apjoms vairs nebūs spēkā, attiecīga likumprojekta Saeimā vēl nav.

Situācija var attīstīties trīs dažādos scenārijos, sliktākajā gadījumā maksas apjoms būs lielāks.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs atzīst, ka šis jautājums skar vairāk nekā 150 tūkst. cilvēku un tā ir ļoti jutīga norma. «Atpakaļceļa nav un nebūs; šodien teikt, ka risinājums būs labvēlīgāks dzīvokļu īpašniekiem, nevaru,» komentē S. Dolgopolovs. Tā kā šie cilvēki ir arī vēlētāji, politiķi šo problēmu ignorēt nevarēs, vienlaikus līdz nākamajām vēlēšanām ir vairāki gadi, ja neskaita Eiropas Parlamenta vēlēšanas šā gada maijā. Jāņem vērā, ja jaunā valdība ir tikko akceptēta un pašlaik tiek gatavots 2019. gada valsts budžeta projekts, kam arī tiek veltīts daudz jauno ministru (arī politisko spēku) laika, un viņiem līdz šī valsts svarīgā dokumenta akceptēšanai varētu nebūt tik daudz laika darboties zemes piespiedu nomas maksas jautājumā. Tajā pašā laikā jaunpienācējiem ir vēlme iedziļināties piespiedu nomas problēmā, to analizēt un tikai tad izdarīt savu izvēli. Pēc dažu aptaujāto domām, cīņa ar vēstures sekām ātri nebeigsies un to savā labā mēģinās izmantot vēl ne viena vien politiķu paaudze, jo ātra un vienkārša risinājuma nav.

Gara vēsture

Visas problēmas sakne slēpjas deviņdesmito gadu sākumā, kad denacionalizācijas procesā zeme zem daudzdzīvokļu mājām (kurās jau bija privatizēti dzīvokļi) tika atdota bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem. Rezultātā sākās strīdi starp dzīvokļu un zemes īpašniekiem par zemes nomas maksas apjomu zem dzīvojamās mājas. Politiķi nevarēja palikt malā, tika radīti normatīvi, kur šis maksimālais zemes nomas apmērs tika iegrožots. Savukārt īsi pirms pašvaldību vēlēšanām 2017. gadā Saeima veica grozījumus likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, nosakot, ka gadījumos, kad puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa īpašniekam nosakāma: no 2018. gada 1. janvāra – līdz 5%, no 2019. gada 1. janvāra – līdz 4%, bet no 2020. gada 1. janvāra – līdz 3% gadā no zemes kadastrālās vērtības.

Zvērināts advokāts Rolands Neilands vērš uzmanību, ka šos grozījumus parlaments pieņēma, neskatoties uz Saeimas Juridiskā biroja iebildumiem, ka tie nerada saprātīgu, objektīvu un līdzsvarotu tiesisko attiecību noregulējumu starp dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem. «Lai saskaņotu tiesisko regulējumu, Saeima 2017. gada jūnijā pieņēma arī grozījumus likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās, izsakot to identiskā redakcijā,» atgādina R. Neilands. Savukārt ar šo nomu mierā nebija zemes īpašnieki, kuri vērsās Satversmes tiesā, un tā 2018. gada12. aprīlī pasludināja spriedumu, pieminētos grozījumus atzīstot par spēkā neesošiem no šā gada 1. maija.

Meklēšana
City Real Estate iesaka
Pārdod zemi Ogres rajonā, Jumprava

Pārdod zemi Ogres rajonā, Jumprava
Laimiņi, 2. stāvs, 70 istabas, 300000m2
120000.00 EUR 4.12 EUR / m2

Pārdod dzīvokli Rīgā, Šampēterī-Pleskodālē

Pārdod dzīvokli Rīgā, Šampēterī-Pleskodālē
Lielirbes iela, 23. stāvs, 4 istabas, 124.10m2
340000.00 EUR 2739.73 EUR / m2

Pārdod dzīvokli Rīgā, Pļavniekos

Pārdod dzīvokli Rīgā, Pļavniekos
Dravnieku iela, 1. stāvs, 3 istabas, 70.70m2
55000.00 EUR 777.93 EUR / m2

Apskatīt visu piedāvājumu