Viesstrādniekiem no Latvijas nedienas Vācijā
Viesstrādniekiem no Latvijas nedienas Vācijā
Olga Krjaževa
10.08.2009
Pēdējā pusgada laikā ik dienu kādā no Latvijas vēstniecībām tiek uzklausīts kārtējais mūsu viesstrādnieku bēdu stāsts. Ārlietu ministrijā (ĀM) norāda, ka līdzības šajos gadījumos ir acīm redzamas.
Pirms nedēļas Latvijas vēstniecība Berlīnē saņēmusi zvanu no Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Ksantenas pilsētas policijas iecirkņa, kur bija vērsušies viesstrādnieki no Latvijas. Pirms aptuveni diviem mēnešiem, atsaucoties darba piedāvājumam portālā draugiem.lv, viņi devušies uz Diseldorfu, kur cerējuši strādāt celtniecībā. Galamērķī viņus sagaidījis darba organizators, kurš no katra pieprasījis 200 eiro par dokumentu kārtošanu. Pie solītā darba gan neviens tā arī nav ticis.
ĀM skaidro, ka konkrētu informāciju šādos gadījumos iegūt ir grūti, jo iesaistītās personas vai viņu ģimenes locekļi Latvijā zvana uz vēstniecību un lūdz materiālu palīdzību, bet nevēlas rakstīt iesniegumus vai nosaukt konkrētus vārdus un vietas.
Jāpiebilst, ka pagājis vien mēnesis, kopš Latvijas vēstniecības Berlīnē redzeslokā bija nonācis cits mūsu valsts iedzīvotāju bēdu stāsts par darba gaitām Vācijā. Toreiz 40–50 cilvēku no Latvijas bez darba līguma, vien mutiski vienojoties par to, ka viņiem tiks samaksāts, sāka darbu celtniecībā Drēzdenē. Nostrādājuši trīs nedēļas, viņi tā arī nebija saņēmuši solīto samaksu. Par to cilvēki telefoniski sūdzējušies un lūguši palīdzību. Latvijas vēstniecība Berlīnē esot sniegusi konsultāciju, tomēr rakstisku iesniegumu, neraugoties uz vēstniecības vairākkārtējiem aicinājumiem, neviens no neapmierinātajiem darbiniekiem Drēzdenē nav atsūtījis.
Ar līdzīgiem gadījumiem biežāk nākas saskarties tieši pēdējā pusgada laikā, atzīst ĀM Konsulārā departamenta konsulārās palīdzības nodaļas vadītāja Sanda Sīlīte-Galiņa. "Svarīgs ir fakts, ka praktiski vienmēr informācija par darba iespējām Vācijā ir iegūta portālā draugiem.lv, visi scenāriji ir līdzīgi – personas no Latvijas sagaida darba organizators, kurš paņem pases "dokumentu kārtošanai", pieprasa par to naudu, bet pēc tam vairs nav sazvanāms un atrodams. Pases vairumā gadījumu pēc tam tiek atdotas, bet samaksāts par darbu netiek," skaidro ĀM pārstāve. Sūdzības visbiežāk pienākot no valstīm, kas ir populārākie Latvijas darba meklētāju galamērķi: Īrijas, Lielbritānijas, Spānijas, Vācijas, arī Norvēģijas. Ik dienu kādā vēstniecībā atskanot telefona zvans ar lūgumu palīdzēt, taču mēnesī tiek saņemts tikai viens oficiāls iesniegums. "Lai ierosinātu lietu, nepieciešams rakstisks iesniegums. Acīmredzot, bažījoties par vēl lielāku konfliktu, kas varētu briest ar darba devēju, cietušie atsakās to rakstīt," skaidro S. Sīlīte-Galiņa.
Viņa norāda, ka visbiežāk darba meklētāji kļūdās, nepareizi noformējot dokumentus un uzticoties viltus piedāvājumiem. Piemēram, Latvijas pilsoņiem darbam Vācijā ir nepieciešama darba atļauja, kas lielākajā daļā gadījumu netiek iepriekš nokārtota. Tāpēc arī nav iespējams sākt darbu, jo nevar noformēt darba līgumu, vai arī cilvēks tiek nodarbināts nelegāli, un tas vēlāk darba devējam neliedz nepildīt savas saistības. "Uzsākot jebkuras darba attiecības, tāpat kā Latvijā, arī ārvalstīs ir jābūt darba līgumam. Tam ir jābūt parakstītam pirms darba pienākumu uzsākšanas, pat pirms izceļošanas no Latvijas. Nav pieļaujama situācija, kad darba līgums tiek solīts kaut kad vēlāk – pēc ierašanās vai darba pabeigšanas," uzsver S. Sīlīte-Galiņa. Tāpat bieži vien valodas nezināšanas dēļ darba meklētājs pārprot līguma nosacījumus vai pat vispār nesaprot, par ko parakstās.
Tā kā Latvijas valsts budžetā nav paredzēti līdzekļi neatmaksājamas materiālās palīdzības sniegšanai cilvēkiem, kuri ārvalstīs palikuši bez iztikas līdzekļiem, vēstniecība var palīdzēt sazināties ar radiniekiem un draugiem, lai cietušie varētu saņemt finansiālu palīdzību. Iespēju robežās viņiem tiek meklēta pagaidu dzīvesvieta sociālās aprūpes centros, bet šie centri nereti ir pārpildīti ar imigrantiem un ne vienmēr spēj uzņemt papildu iemītniekus, stāsta ĀM pārstāve.
***
DODOTIES PEĻŅĀ UZ ĀRVALSTĪM
- Rūpīgi jāiepazīstas ar nākamo darba devēju, atalgojumu, dzīvošanas apstākļiem, nepieciešamajiem izdevumiem.
- Jāinformē ģimenes locekļi un draugi par jauno dzīvesvietu un jāieplāno rezerves finanšu līdzekļi krīzes situācijai.
- Vēlams reģistrēties Ārlietu ministrijas Konsulārajā reģistrā, nodrošināties ar pases kopiju, apdrošināt dzīvību, veselību un mantu.
- Lai iegūtu informācija par legālām darba vakancēm Eiropas valstīs, ieteicams izmantot Eiropas darba mobilitātes portālu http://eures.europa.eu
- Izmantojot darbā iekārtošanas firmu pakalpojumus, jāpārliecinās, ka firmai ir izsniegta licence darbā iekārtošanai attiecīgajā valstī.
- Licencētu darbā iekārtošanas firmu saraksts, kā arī informācija par darba meklētāja tiesībām, izmantojot to pakalpojumus, pieejams NVA mājaslapā http://www.nva.gov.lv
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/27776-viesstradniekiem-no-latvijas-nedienas-vacija.htm
