Vēlas, lai uzturēšanās atļauju jautājumu risinātu Eiropas Komisijā
Eiropas Parlamenta (EP) politisko grupu priekšsēdētāju sanāksmē ceturtdien nolemts virzīt tālākai izvērtēšanai Eiropas Komisijā (EK) EP Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupas, kurā darbojas "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK politiķis Roberts Zīle, mutiskā jautājuma projektu par Šengenas uzturēšanās atļauju tirdzniecību vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.
Iespējams, šis jautājums līdz ar citām Šengenas zonas aktualitātēm tiks iekļauts EP janvāra plenārsesijas darba kārtībā, aģentūrai LETA pieļāva ECR grupas preses asistents Rolands Pētersons.
Zīle, kurš ir iniciatīvas autors, uzskata, ka "ilgstošā kompromisa meklēšana par uzturēšanas atļauju pret nekustamā īpašuma iegādi ierobežošanu Latvijas demisionējušas valdības ietvaros un attiecīgo likuma grozījumu nodošanu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā ir devusi atelpas brīdi šo atļauju tirgotājiem Latvijā. Taču šajā laikā uzturēšanās atļauju un Maltas gadījumā pat pilsonības tirgošana ir radījusi pamatotas bažas dažās "vecajās" ES dalībvalstīs un EP politiskajās grupās. Tādēļ man ir gandarījums, ka ECR grupas iniciatīva vismaz patlaban ir radusi dzirdīgas ausis citās politiskajās grupās un EK, visticamāk, nāksies atbildēt parlamentam, kā tā vērtē šobrīd nekontrolēto uzturēšanas atļauju tirdzniecību. Pēc manām domām, šim procesam būtu jāizstrādā ES mēroga regulējums, jo pēc būtības notiek tirgošanās nevis ar atsevišķām dalībvalstīm, bet visai Šengenas zonai piederošu lietu - tiesībām brīvi ceļot un dzīvot šajā zonā".
ECR grupas mutiskā jautājuma projektā pausta nostāja, ka uzturēšanās atļauju programmas pret nekustama īpašuma iegādi vairākās ES dalībvalstīs izraisījušas negatīvas sekas, piemēram, izkropļojušas nekustamā īpašuma tirgu, mākslīgi paaugstinājušas mājokļu cenas un palielinājušas pieprasījumu mājokļu kredītu tirgū, apgrūtinot iespēju tikt pie mājokļa vietējiem iedzīvotajiem. Tāpat tajā uzsvērts, ka saskaņā ar tiesībsargājošo institūciju informāciju šo atļauju izsniegšana ne vienmēr ir caurskatāma un tiek pienācīgi kontrolēta, tādēļ var veicināt naudas atmazgāšanu, kā arī nevēlamu personu apmešanos uz dzīvi ES.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/pasaule/107429-velas-lai-uzturesanas-atlauju-jautajumu-risinatu-eiropas-komisija.htm
