Vēl joprojām tiek uzstādītas vidi piesārņojošas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas
attīrīšanas iekārtas
Kaut arī Eiropas Komisijas Direktīvu noteiktās minimālās prasības
Latvijā tiek ievērotas, notekūdeņu attīrīšana vēl arvien notiek
nepietiekamā apjomā
Privātmāju īpašniekiem vēl joprojām ir iespējams nodot ekspluatācijā māju ar
uzstādītām nesertificētām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kaut arī no 2010. gada
beigām ir piemērojama prasība par CE marķējuma zīmi.
Lai sasniegtu EK noteiktās prasības attiecībā uz centralizēti savāktu notekūdeņu
attīrīšanu, pēdējos gados ievērojami naudas līdzekļi ir ieguldīti notekūdeņu attīrīšanas
iekārtu modernizēšanā, piesaistot arī ERAF līdzfinansējumu. Diemžēl veiktais
atsevišķu vietu apsekojums raisa diskusiju, vai atbildīgās pašvaldības un valsts
institūcijas veic pietiekamu uzraudzību, lai mazajās notekūdeņu attīrīšanas sistēmās
(ar cilvēkekvivalentu no 50 līdz 2000) tiek uzstādītas kvalitatīvas iekārtas, kas spēj
nodrošināt efektīvu ūdeņu attīrīšanu.
Jāmin, ka nepietiekami attīrīti arī mazajās saimniecībās radušies notekūdeņi var
nodarīt kaitējumu apkārtējai videi, iedzīvotāju veselībai un var būt viens no cēloņiem
eitrofikācijai un Baltijas jūras izmiršanai.
Tādēļ šodien vides aktīvisti, lai pievērstu amatpersonu uzmanību, nogādāja Ministru
prezidentam Valdim Dombrovskim, Vides un reģionālās attīstības ministram Edmundam
Sprūdžam un Ekonomikas ministram Danielam Pavļutam speciālus sūtījumus ar sliktas
kvalitātes notekūdeņu attīrīšanas iekārtu atstātajām dūņām un aicinājumu kopīgiem spēkiem
pievērsties šīs problēmas risināšanai un efektīvākai vides saudzēšanai.
Grēko ar valsts un pašvaldību iepirkumiem
Saskaņā ar publiski IUB pieejamo informāciju, kopš 2009. gada pašvaldībās par ERAF
līdzekļiem gandrīz 10 miljonu eiro apmērā ar mērķi uzlabot ūdensapgādi un izpildīt Eiropas
Savienības prasības par videi draudzīgu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzstādīšanu ir
modernizētas vairāk nekā 40 ūdenssaimniecības (ar iedzīvotāju ekvilentu no 50 līdz 2000).
Tomēr apsekojot vairākas šādas vietas un iepazīstoties ar šo iekārtu tehniskajiem
parametriem, neatkarīgi eksperti atklāja, ka par Eiropas Savienības naudu uzstādītajās
attīrīšanas iekārtās pielietotās attīrīšanas tehnoloģijas ne vienmēr ir atbilstošas.
„Iepazīstoties ar atsevišķu šo iekārtu rasējumiem, varu pateikt, ka tās pēc saviem
parametriem nespēj veikt notekūdeņu attīrīšanas funkcijas. Piemēram, to rezervuāru tilpums
ir trīs reizes mazāks, nekā būtu nepieciešams,” atzīst Dr. Algirdas Radzevičius, Aleksandra
Stulginska universitātes profesors Kauņā. Jāmin, ka viņš bija viens no diviem atzītiem
ekspertiem Lietuvā saistībā ar ūdenssaimniecībām un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kas
tika uzaicināti veikt savu atzinumu.
Šobrīd no valsts un pašvaldību institūciju uzraudzība mazo apdzīvoto vietu notekūdeņu
attīrīšanas iekārtu būvniecības laikā ir nepietiekama. Savukārt, normatīvās prasības
attiecībā uz jaunuzbūvētajām iekārtām (Ministru Kabineta noteikumi nr.34 „Noteikumi par
piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”) attiecas tikai uz tā sauktajām lielajām attīrīšanas iekārtām
(apkalpo vairāk nekā 2 tūkstošus cilvēkekvivalentu). Tāpēc praksē no mazajām attīrīšanas
iekārtām izplūstošie notekūdeņi tiek kontrolēti tikai divas reizes gadā. Šādos apstākļos,
protams, nav iespējams novērtēt vai attīrīšanai izmantotās tehnoloģijas ir piemērotas
notekūdeņu attīrīšanai un sasniegtais attīrīšanas līmenis ir pietiekams.
Kā dažus neatbilstošu iekārtu uzstādīšanas piemērus Kauņas Universitātes profesors minēja
Dobeles novada Aizstrautniekus, Jelgavas novada Kārniņus, Vecumnieku novada Stelpi, un
Ērgļu novada Sausnējas.
„Es aicinātu kādu no apdzīvotas vietas Aizstrautnieki pāraugošās pašvaldības pārstāvjiem
nopeldēties dīķī, kur vajadzētu ieplūst it kā pilnībā attīrītiem notekūdeņiem, bet kur pa
virsu nez kāpēc vēl peld nepārstrādāti tualetes papīri, fekāliju un citu vielu dūņas un kurā
pēc neatkarīgo ekspertu veiktajām ūdens analīzēm aizliegts peldēties! Rodas jautājums, kā
šādas iekārtas atbildīgās institūcijas ļauj nodot ekspluatācijā un kā notiek ūdens paraugu
pārbaudes, ja mūsu neatkarīgi veiktās pārbaudes laboratorijā „Hidro standarts” notekūdeņos
un no pieguļošā dīķa, kurā ietek attīrītais ūdens parāda, ka tas ir piesārņots?” informē
SIA „August Latvia” pārstāvis Armands Urmons.
Ar līdzīgām problēmām saskārušās arī citas valstis Eiropas Savienībā. Piemēram,
pērn Eiropas Komisija līdzīgus pārkāpumus konstatēja Bulgārijā, kā rezultātā tika
piemērotas sankcijas un uz laiku iesaldēta ES fondu atbalsta programma Slivenas pilsētas
ūdenssaimniecības sakārtošanai gandrīz 30 miljonu eiro apmērā.
Kā jau zināms, valsts un pašvaldību iepirkumu konkursos kā viens no svarīgākajiem
kritērijiem ir saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Labāka notekūdeņu attīrīšana, protams,
vairāk maksā un nepietiekamu prasību un kontroles apstākļos, uzvar lētākie un tātad arī
neefektīvākie notekūdeņu attīrīšanas risinājumi.
Nesakārtota tirgus un nepietiekamas tā uzraudzības dēļ aptuveni 70% privātmāju tiek
nodotas ekspluatācijā ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kurām nav piešķirts CE
sertifikāts
Šobrīd spēkā esošie standarti (LVS EN 12566-3+A1:2009 Mazās notekūdens apstrādes
sistēmas, kas paredzētas ne vairāk kā 50 iedzīvotājiem un to ekvivalentiem) paredz, ka kopš
2010. gada 1. novembra notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras tiek uzstādītas privātmājās
un apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu, kas atbilst lielumam līdz 50 cilvēkekvivalentiem,
obligāts ir marķējams ar CE zīmi. Diemžēl šajā laikā būtībā nekas nav mainījies un lielākajā
daļā, pēc aptuvenām ekspertu aplēsēm vismaz 70%, tiek uzstādītas notekūdeņu attīrīšanas
iekārtas, kurām nav CE sertifikāta.
„Pircējs var viegli apjukt normatīvo aktu prasībās, tāpēc, izvēloties notekūdeņu attīrīšanas
iekārtas, svarīgi ņemt vērā, vai iekārtām ir CE sertifikāts. Tomēr primāro tirgus sakārtošanu
un uzraudzību vajadzētu uzņemties valstij, lai šādas sertifikāciju neizgājušas iekārtas nebūtu
iespējams nemaz iegādāties! Tas būtu līdzīgi, kā atļaut veikalos pārdot krutku ar nezināmu
izcelsmi un nezināmu ietekmi uz veselību!” atzīst „August Latvia” pārstāvis A.Urmons.
Jāmin, ka privātmāju segmentā uzraugošā institūcija ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
(PTAC), kura kompetencē ir lemt par videi nedraudzīgo iekārtu pārdošanas aizliegumu un
preču atsaukšanu, atgriežot pircējam samaksāto naudu.
Videi bīstamie sadzīves notekūdeņi - ilgtermiņā drauds ekoloģiskai katastrofai un
veselībai
„Svarīgi ņemt vērā, ka izlietotais ūdens nekur nepazūd – tas nonāk un uzkrājas kanalizācijā.
Tas nozīmē, ka visas kaitīgās vielas, kas nonāk no veļas pulveriem, trauku un grīdu
mazgājamajiem līdzekļiem, ziepēm, kosmētikas līdzekļiem un medikamentiem caur
neatbilstošām iekārtām nonāk augsnē un to gruntsūdeņos un var ilgtermiņā radīt draudus
ekoloģiskai katastrofai un ar dzeramo ūdeni arī cilvēka veselībai,” informē Vides
aizsardzības kluba pārstāve un aktīviste Elita Kalniņa.
Cilvēks vienā dienā vidēji rada piesārņojumu ar apjomu, kura likvidēšanai bioloģiskā veidā
ir nepieciešams patērēt 60g skābekļa.
Informācija medijiem
2012. gada 2. augustā
Eiropas Komisijas izstrādāto Direktīvu prasības un tātad arī to nodrošināšanai
nepieciešamais finansējums pamatā attiecas uz lielajās apdzīvotajās vietās centralizēti
savācamo un attīrāmo notekūdeņu apjomu. Ārpus šī uzmanības loka paliek individuālās
mājas un nelielas apdzīvotas vietas, kur uzstādāmo notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiju izvēle
ir katra paša labās gribas izpausme. Svarīgi ir skaidrot, kāpēc būtu jāizmanto efektīvākas
attīrīšanas tehnoloģijas un kādu kaitējumu dabai rada katrs pārmēru ievadītais fosfora un
slāpekļa savienojumu grams, kuri kā zināms ir galvenais iemesls pastiprinātai eitrofikācijai.
Papildu informācijai:
Inese Ozoliņa
Tālrunis: +371 2933 6923
[email protected]
