Vecumnieku novada mērs: Valdība nav izpildījusi iepriekšējās reformas solījumus
Plānojot jaunu administratīvi teritoriālo reformu, valdība publiski nav izvērtējusi iepriekšējo reformu, kuras laikā dotos solījumus un apņemšanās arī nav izpildījusi, tāpat Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM) pagaidām nemaz nav definējusi jaunas reformas mērķus, intervijā aģentūrai LETA pauda Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis ("Reģionu alianse").
Viņš skaidroja, ka no divu agrāko rajonu pagastiem veidotā novada pašvaldība tomēr secinājusi, ka vairums ir apmierināti ar šādu novadu, kas veidots pēc iedzīvotāju kustības un paradumiem, uzmanību vēršot uz pakalpojumu pieejamību.
"Praktiski mēs īstenojām visu tā, kā bijām plānojuši," secināja Melgailis, akcentējot, ka arī pašvaldības budžets audzis, par spīti iedzīvotāju skaita kritumam.
"Nepiepildījās tas, ko valsts solīja, piemēram, ka līdz katra pagasta centram būšot asfalts. Tā mums nav. Uz Kurmeni vai Stelpi nevar pa asfaltu aizbraukt vēl joprojām. Vecumnieku ciemata centrā asfalts beidzas desmit metru no centrālā krustojuma Ogres virzienā," pauda Vecumnieku novada mērs.
Viņš uzsvēra, ka asfaltētu ceļu trūkums un grants ceļu stāvoklis ir novada lielākā problēma, jo tas kavējot arī uzņēmējdarbības veicināšanu. Vienlaikus ceļu kvalitāte un tīklojums bija kļuvis par izšķirošu faktoru novada izveidē, jo vēl rajonu laikā situācija izveidojās tāda, ka šie pagasti bija uz pavisam cita ceļa, rajona nomalē, un tieši tāpat Vallei un Kurmenei arī Aizkraukle neesot bijusi svarīga, un vienojošais izrādījies tas, ka visi pa kopīgu labāku ceļu uz Rīgu braucot.
"Uz Bausku mums nav laba ceļa, un tāda nav arī uz Aizkraukli, kura turklāt atrodas pāri Daugavai, un Valle patlaban sanāk Vecumnieku novada centrā ģeogrāfiski, no kurienes uz abām rajonu pilsētām aptuveni 40 kilometrus ved slikts, akmeņains ceļš. Un tie nav reģionālas nozīmes ceļi, tie ir vietējas nozīmes, kur pa ceļam maz apdzīvotu vietu, un diezin vai kādreiz tos asfaltēs," skaidroja Melgailis.
Viņš informēja, ka Vecumnieku novadam Bauskā ir deleģētas atsevišķas funkcijas, piemēram, būvvalde, bibliotēka, interneta tīkls, tūrisma informācijas centrs, ko darām kopā, kam ir noslēgti deleģējuma līgumi, taču nokļūšana līdz Aizkrauklei esot sarežģītāka.
"Daļa pakalpojumu gan ir uzlabota, piemēram, Zemesgrāmatas un Sociālā apdrošināšana aizgāja uz Bausku, un pāri upei uz Aizkraukli kurmeniešiem un valliešiem vairs nav jābrauc, bet, piemēram, Lauku atbalsta dienestu (LAD) vēl joprojām grib uzturēt Aizkrauklē. Dažkārt ir tā, kad taisām LAD projektus, tad ar četriem pagastiem uz Jelgavu, ar diviem - uz Ikšķili," par valsts institūciju pieejamību skaidroja Melgailis.
Viņš turpināja, ka atkritumu apsaimniekošanā ilgi viens un tas pats novads bijuši gan Vidusdaugavas zonā, gan Zemgales zonā. "Kad trīs reizes rakstījām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kurā tad mēs īsti esam, tad beidzot atstāja mūs pie Zemgales, un uz atkritumu poligonu "Dziļā vāda" Krustpils novadā vai Atašieni vairs nav jābrauc, un varam vest tepat, Iecavā un Jelgavas novada "Brakšķos"," pauda Melgailis.
Viņš uzsvēra, ka infrastruktūrai un iedzīvotāju interesēm jābūt prioritārām arī jebkādas jaunas reformas plānošanā, par kuras motivāciju un mērķiem pašvaldībai trūkstot informācijas.
"Nav zināmi tālākie spēles noteikumi. Tagad nacionālajā attīstības plānā ir princips "21+9" ar attīstības centriem, kam tiek virzīti līdzekļi. Tad kas būsim tie 13 lauku novadi, kā mēs vai Auce? Vai mums būs vienādi noteikumi ar to 21? Vai tie tāpat būs priviliģētāki un mēs nabagi? Kā tas būs? Ja visiem ir vienādi noteikumi, tad tā reforma varētu aiziet, bet, ja mēs tāpat paliekam kādā trešajā pakāpē aiz lielajām pilsētām un attīstības centriem, tad pakalpojumi iedzīvotājiem ir jāsniedz tādi paši, un tas nebūs korekti. Tieši tāpat ir ar fondu naudas dalīšanu. Piemēram, pilsētās varēja uzcelt bērnudārzu par Eiropas naudu, pie mums - ne," skaidroja Melgailis.
Viņš uzskata, ka, ja reformā būs pilnīga brīvprātība, tad reformu būs grūti īstenot. Jābūt stingriem kritērijiem, kas skaidri nosaka, kam ir jāiet kopā un jāstrādā ar citiem. Ir jau labi būt lokālpatriotam, bet ir jādomā arī par cilvēku ērtībām un pakalpojumu pieejamību.
"Laikam jau nevar tā virspusēji sazīmēt karti. Būtu jārunā ar tiem, kas patlaban strādā un redz situāciju, jārunā ar pašvaldībām. Piemēram, mūsu gadījumā kaut kāds sadarbības modelis ar Baldoni vai Iecavu būtu daudz pieņemamāks nekā ar Bausku vai Aizkraukli," skaidroja Melgailis.
Pašvaldības vadītājs konstatējis, ka jaunajā administratīvi teritoriālās reformas modelī "49+9" Vecumnieki ir atstāti vieni. Patlaban Zemgalē ir 20 novadi un divas pilsētas, bet pēc tās reformas iznāktu astoņi vai desmit novadi un divas pilsētas. Nemainīgi it kā ir iezīmēti Auce un Vecumnieki, bet pārējie visi vairāk vai mazāk tiek savienoti.
"Jaunas reformas ieceri grūti vērtēt kopumā, jo reāli nav definēti mērķi, kāpēc tā vispār ir vajadzīga. Vai tāpēc, ka ir apjomā nevienādas pašvaldības, vai tāpēc, ka mēs gribam, lai visiem iedzīvotājiem būtu kvalitatīvāk pieejami pakalpojumi? Mērķi nav skaidri, vai tiek domāts par iedzīvotāju, vai tās ir kādas ambīcijas," pauda Melgailis.
Viņaprāt, pirmā reforma nav izvērtēta, cik tā bijusi lietderīga vai nelietderīga, lai gan uz vietas par savu novadu paši esot secinājuši, ka ir optimāli.
"Finanšu nodrošinājuma ziņā mēs patlaban saņemam dotācijas. Pirms reformas Vecumnieku, Valles un Skaistkalnes pagasti tās nesaņēma, tātad puse iztika ar saviem līdzekļiem, bet patlaban visi kopā mēs esam dotācijas saņēmēji, tātad šajā ziņā tā reforma nedeva cerēto rezultātu. Bet ja starp dotāciju saņēmējiem ir arī lielās pilsētas, tad kaut kas nav kārtībā ar reformu. Lai gan, salīdzinot ar tālākiem novadiem, mūs glābis Rīgas tuvums," skaidroja Melgailis.
Vecumnieku novadā pārvaldes modeli izveidojuši tādu, ka pagastu pārvaldes nav juridiskas personas, bet gan novada administrācijas struktūrvienības, līdz ar to vadība ir samērā centralizēta. Grāmatvedība ir centralizēta, iepirkumi tāpat un daudzas citas lietas. Un līdz ar to neesot liela birokrātiskā aparāta. Turklāt, mazinoties iedzīvotāju skaitam, atsevišķi speciālisti apkalpojamās teritorijas apvieno.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/latvija/regionos/153686-vecumnieku-novada-mers-valdiba-nav-izpildijusi-ieprieksejas-reformas-solijumus.htm
