Vasara ir aktīva. Jānis Lipša, „Rent in Riga” valdes loceklis
Vasara ir aktīva. Jānis Lipša, Rent in Riga valdes loceklis
14.08.2009
Neraugoties uz vispārējo negatīvo ekonomikas fonu, šī vasara Rīgas biroju nomas tirgus dalībniekiem ir izrādījusies viena no pēdējos gados aktīvākajām. Iespējams, to veicina sapratne, ka pašreizējās nomas likmes ir tuvu iespējamām minimālajām.
Rīgas centrā B klases biroji tiem iznomāti par 4-6 eiro kvadrātmetrā, bet noīrēt telpas jaunajos A klases biroju kompleksos var arī par 10 eiro kvadrātmetrā.
Vasara jau daudzus gadus tiek uzskatīta par biroju nekustamo īpašumu tirgus kluso sezonu. Tomēr šovasar tā ir atnesusi patīkamu pārsteigumu – aktivitāti izrāda ne tikai brīvo biroju platību īpašnieki, kas vēlas piesaistīt jaunus nomniekus, bet arī paši potenciālie nomnieki. Grūti izdalīt kādu atsevišķu ekonomikas nozari, kuras pārstāvji šodien meklē jaunu atrašanās vietu. Tendences ir nemainīgas – firmas cenšas samazināt platības vai vismaz panākt lētāku cenu. Ir arī tādi, kas vēlas apvienot vienā vietā vai vienā teritorijā pa visu pilsētu izsvaidītās struktūrvienības. Tādu, kas meklē kaut ko mazāku un lētāku ir aptuveni 80-90% klientu. Pārējie uzsvaru liek uz viņiem vajadzīgajiem objekta raksturlielumiem. Tiesa, arī tie cenšas atrast mērenu cenu.
Klienti, starp citu, ir ne tikai vietējie uzņēmēji. Ir arī jaunpienācēji no ārzemēm. No kolēģiem zinu par Austrijas, Kipras, Dienvidaustrumeiropas, Baltkrievijas un citu valstu uzņēmēju ienākšanu Latvijas tirgū. Viņus piesaista mūsu nekustamo īpašumu zemās cenas, samazinātās darbaspēka cenas, Latvijas piederība Eiropas Savienībai un visai labā transporta infrastruktūra. Liels pluss ir vietējo iedzīvotāju labās krievu valodas zināšanas. Šo apstākli uzsvēra, piemēram, Kazahstānas uzņēmēji.
Ar ko saistīta vietējo uzņēmēju aktivitāte? Pirmkārt, ar to, ka pašreizējā tirgus apstākļos uzņēmēji uzskata par labāku strādāt un nevis atpūsties. Situācija ir tāda, ka atslābināties nedrīkst. Otrs moments, manuprāt, ir tas, ka cilvēkus piesaista izveidojušās likmes. Tagad telpu noma B klases birojā Rīgas centrā izmaksā 4-6 eiro/kv.m., telpas A klases birojos – aptuveni 8-10 eiro/kv.m. Jaunajos kompleksos gadās arī darījumi par 7-8 eiro/kv.m., tas ir, ja tiek nomātas lielas platības – vairāk par 100 kv.m. Mums pašiem pēdējā pusgada laikā nav bijis neviena ofisa darījuma, kurā cena būtu augstāka par 8 eiro/kv.m. Runa bija par rekonstruētu ēku Rīgas centrā, ar labā stāvoklī esošām telpām.
Īpaši atzīmēšu situāciju ar telpām prestižajā A klases segmentā, kur vēl pirms 1,5 gada prasīja 20 eiro/kv.m. Oficiāli to cenas ir nokritušās līdz 12-14 eiro/kv.m. Tomēr pie mums nāk kompleksu īpašnieku pārstāvji un neoficiāli lūdz atrast viņiem iemītniekus par 10 eiro/kv.m. vai pat lētāk. Taču oficiāli šādas cenas minētas netiek – aiz daudziem no tiem stāv kreditējošās bankas, kas ne visai atzinīgi novērtē šādu cenu pazemināšanas praksi.
Paši mēs nevedam skrupulozu brīvo platību statistiku, taču centra namīpašumos, kas specializējas biroja pakalpojumu sniegšanā, šis rādītājs ir robežās no 10 līdz 20%. Protams, starp tiem ir gan namīpašumi, kuros visas telpas ir aizņemtas, gan arī tādi, kur tukša ir krietna puse telpu. Kopumā piedāvājums ar pašreizējiem tirgus apstākļiem tipiskām cenām savu nomnieku var gaidīt divus un arī trīs mēnešus. Ja noteiksi labu cenu, tad objekts „aizies” mēneša laikā. Galvenais ir noteikt katra īpašuma konkurences priekšrocības.
Par vienu no būtiskiem momentiem, potenciālajiem nomniekiem izvēloties biroju, ir kļuvis komunālo maksājumu apmērs, jo tas pie pārējiem līdzīgiem raksturlielumiem var svārstīties no 0,5 līdz 2 latiem par kvadrātmetru. Šos tarifus, protams, nenosaka namīpašnieki, taču būdami ieinteresēti piesaistīt nomniekus, viņi cenšas vienoties ar apkalpojošām kompānijām par šo maksājumu optimizēšanu un samazināšanu.
Vai rudenī var gaidīt lielāku aktivitāti biroju tirgū? To grūti prognozēt tieši vasaras negaidītās aktivitātes dēļ. Taču neapšaubāmi ir tas, ka biroju nomas likmes ir tuvu to iespējamajam minimumam, un šim apstāklim vajadzētu stimulēt pieprasījumu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1088
