Valdība gaida kreditoru lēmumus
Valdība gaida kreditoru lēmumus
29.05.2009
Ministru prezidenta Valda Dombrovska vakardienas rīcība robežojas ar publisku paziņojumu, ka savus pienākumus viņš pilnībā nodevis finanšu ministram Einaram Repšem.
Nominālais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vakar stāstīja gari un plaši par savu vienošanos ar pašu Somijas Ministru prezidenta valsts sekretāra vietnieku ekonomikas jautājumos un citiem šāda līmeņa padomdevējiem, ka arī Latvijas ekonomikai jābūt ekonomiskai. Tādējādi V. Dombrovska statuss valdībā sāk līdzināties Valsts prezidenta Valda Zatlera statusam valstī. Skarbāk sakot, V. Dombrovskis veidojas par V. Zatlera pieskatītās stratēģisko prātnieku grupas vadītāja Roberta Ķīļa otro eksemplāru.
Sarunās ar jau minēto Somijas ekonomikas speciālistu un pārējiem V. Dombrovska vakardienas viesiem viņš esot uzzinājis, ka valstij ekonomiskās krīzes laikā esot jāveic pasākumi ekonomikas stimulēšanai. Šie pasākumi grozoties ap nodokļu un dažādu citu izmaksu pazemināšanu, kā arī ap naudas piesaistīšanu. Izmaksu slogu valsts pazemināšot mikrouzņēmumiem (varbūt tas ir sinonīms pašnodarbinātajiem), bet naudas piesaistīšanu saukšot par publisko un privāto partnerību, kuras līdzšinējais spilgtākais piemērs Latvijā ir Dienvidu tilts. Tātad valdība mēģinās aizņemties, apejot parāda ierakstīšanu budžetā, lai nebojātu attiecības ar Latvijas kreditoriem. Tomēr maz ticams, ka šādi manevri ir veicami tagad, kad Latvijā ik pa pāris nedēļām ierodas kreditoru pārstāvji ar visplašākajām pilnvarām pētīt Latvijas reālo situāciju vismaz finanšu aspektā.
V. Dombrovskim vakar bija sarunas arī ar SVF un EK pārstāvjiem, kas uzkavēsies šeit līdz 5. jūnijam. Finanšu ministrijas preses pārstāve Diāna Bērziņa sola, ka kreditoru pārstāvji šoreiz publiski paudīs savus apsvērumus vizītes beigās. "Par konkrētiem lēmumiem runāt ir pāragri," vakar norādīja V. Dombrovskis. Par sarunu gaitu viņš teica, ka pusēm jāvienojas, ko darīt situācijā, kurā Latvijas iekšzemes kopprodukta sarukums notiek straujāk, nekā puses agrāk domājušas. Kamēr valdība centusies sagatavot valsts 2009. gada budžeta grozījumus, vadoties pēc tā, ka kopprodukts saruks par 12,9%, tas ņēmis un sarucis straujāk. Tagad tiekot prognozēts sarukums 16–18%. Līdzīgi domā arī SVF tehniskās palīdzības misijas vadītājs Marks Grifits. Patiešām, IKP sarukums apsteidz plānoto, tāpēc iepriekš noslēgtās vienošanās ar valdību, piemēram, par pieļaujamo budžeta deficīta apmēru, varētu tikt modificētas atkarībā no tālākā sarunu procesa.
V. Dombrovskis turpināja apgalvot, ka nekas neapdraud ne lata stabilitāti, ne valdības plānus nomainīt latu ar eiro turpmāko 2–3 gadu laikā. Tāpat arī M. Grifits apgalvoja, ka sarunās netiekot apspriesta nacionālās valūtas devalvācija.
Latvijas valdības un tās kreditoru pārstāvju sarunu fonu vakar veidoja ziņa no Zviedrijas, ka turienes centrālā banka aizņēmusies 6,75 miljardiem latu līdzvērtīgu summu it kā tāpēc, lai varētu kreditēt zviedru bankas lata devalvācijas gadījumā. Tagadējā ekonomiskā situācija Latvijā tiek virzīta uz to, lai šīm bankām būtu iespēja izstiept zaudējumu atzīšanas periodu vairāku gadu garumā, kas varbūt tomēr nav efektīvākais problēmu risinājums. Līdz Latvijai nonākuši Stokholmas ekonomikas augstskolas Austrumeiropas ekonomikas institūta direktora Tūrbjērna Bekera vārdi, ka "alternatīva devalvācijai ir gaidīt, kamēr valūtas rezerves beidzas un ekonomika pazūd melnajā caurumā".
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/23474-valdiba-gaida-kreditoru-lemumus.htm
