Valdība cīnīsies ar spekulantiem
Valdība cīnīsies ar spekulantiem
Romāns Golubevs 04.2007
Latvijas valdība nolēmusi sākt cīņu ar spekulatīvajiem darījumiem nekustamo īpašumu tirgū sākot ar 2007. gada 16. aprīli nevis ar 1. jūniju, kā tas bija plānots iepriekš.
Tieši ar šo dienu spēkā stājas Ministru Kabineta labojumi, kuriem, kā iecerējuši to autori, ir jāapgrūtina dzīve lielo nekustamo īpašumu portfeļu turētājiem. Jaunieviestie labojumi pirmkārt skar valsts nodevas apmēru, kas būs jāmaksā, reģistrējot īpašumu Zemesgrāmatā.
Tādejādi tagad:
atsavinot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, tai skaitā, dāvinot to bērniem, laulātajiem, vecākiem, brāļiem, māsām, mazbērniem, mazmazbērniem un vecvecākiem, valsts nodeva būs 0,5% no īpašuma vērtības, bet ne vairāk par 1000 latiem;
atsavinot nekustamo īpašumu, ja tas ir pirmais vai otrais Zemesgrāmatā uz pircēja vārda reģistrētais nekustamais īpašums, nodeva būs 2% no īpašuma vērtības, bet ne vairāk par 30 000 latu;
fiziskai personai, iegādājoties trešo un nākamos nekustamos īpašumus, nodeva būs 4% no pirkuma vērtības;
dāvinot nekustamo īpašumu, kas ir dāvinājuma saņēmēja pirmais vai otrais īpašums, nodeva būs 3% no īpašuma vērtības, bet ne vairāk par 50 000 latu;
dāvinot nekustamo īpašumu, kas ir fiziskās personas trešais un nākamie Zemesgrāmatā reģistrētie īpašumi, nodeva būs 6% no īpašuma vērtības;
atsavinot juridisko personu īpašumu, nodeva būs 2% no īpašuma vērtības, bet ne vairāk par 30 000 latu;
par īpašuma dāvinājumu juridiskai personai - 3% no īpašuma vērtības, bet ne vairāk par 50 000 latu;
par fiziskas personas pirmā vai otrā hipotēkas līguma apstiprināsānu - 1% no līguma summas, bet ne vairāk par 1000 latiem;
par fiziskas personas trešā un nākamo hipotēkas līgumu apstiprināšanu – 3% no līguma summas;
par hipotēkas līguma apstiprināšanu juridiskām personām – 0,1% no līguma summas, bet ne vairāk par 1000 latiem.
Taču valdība neaprobežosies tikai ar uzskaitītajiem pasākumiem. Pašreiz Saeima izskata jautājumu par to, kādos gadījumos bankām ir jāpieprasa aizņēmuma ņēmējam uzrādīt Valsts Ieņēmuma dienesta uzziņu par ienākumu likumību. Domāts, ka visstingrākajā gadījumā šāda uzziņa būs jāiesniedz ikvienam kredītņēmējam, ja pieprasītā summa ir lielāka par 50 minimālajām algām jeb 6000 latiem. Par aizdevuma izsniegšanu bez šādas uzziņas, finansu iestāde tiks sodīta ar naudas sodu 500 līdz 1000 latu apmērā.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
