Vai arī Skandināvijā ir
Jautājums par \"cenu burbuli\" Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šodien satrauc ikviena prātu. Nordea banka piedāvā paskatīties uz to caur Skandināvijas valstu situāciju.
• Zemas likmes ir veicinājušas mājokļu cenu strauju pieaugumu Skandināvijas valstīs. Visstraujākais pieaugums bija Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā
• Zemi īpašuma nodokļi varētu būt viens no pastāvīga nekustamo īpašumu cenu katalizatoriem
• Pazīmes liecina, ka cenas jau ir sasniegušas iespējamo maksimumu Dānijā, Somijā un Zviedrijā
Kopš 2000. gada nekustamo īpašumu cenas Skandināvijā ir būtiski augušas. Tā, Dānijā mājokļa cena ir pieaugusi par 80%, Zviedrijā – 60%, Norvēģijā – 55%, Somijā – 40%. Patreiz visaugstākās mājokļu cenas ir Norvēģijā.
Dānijā mājokļu cenas strauji paaugstinājās 2004. gadā pēc tā sauktās “tikai procentu maksājumi” hipotekāro kredītu ieviešanas, kas ļauj atlikt kredīta pamatsummas maksājumus uz vēlāku periodu (Latvijā šo risinājumu pierasts saukt par kredīta brīvdienām). Pagājušā gada sākumā tika reģistrēts augstākais cenu pieaugums Dānijā – 24%, Zviedrijā – 13.5% un Somijā – 10% (salīdzinot pret iepriekšējā gada sākumu). Somijā pieaugums bija ar zemāku tempu, iespējams, atceroties 1990. gadā piedzīvotās nekustamā īpašuma tirgus problēmas. Visaugstāko cenu pieaugumu gada ietvaros Norvēģijas iedzīvotāji izbaudīja 2006. gada 4. kvartālā, un paredzam turpmāko Norvēģijas nekustamo īpašumu cenu pieaugumu. Visās valstīs būtiskākais cenu pieaugums novērots tieši dzīvokļu segmentā.
Mājokļu cenu pieaugumam redzam sekojošus skaidrojumus: zemas kredītu procentu likmes, iedzīvotāju ienākuma un pieejamās naudas pieaugums, liberālāki banku kredītu noteikumi un iespējas, kā arī izmaiņas valsts nodokļu politikā, kas samazināja iedzīvotāju nodokļu slogu.
Kas notiek Latvijā?
Pēdējo 2 mēnešu laikā sekundārajā tirgū piedāvājums pārsniedz pieprasījumu. Tomēr cenas turpina turēties nemainīgi augstas. Šķiet, ka cilvēki nogaida - vai tiešām nekas nemainīsies un cenas nekritīs, savukārt pārdevēju pusē viss atkarīgs no pacietības un finansiālās stabilitātes. Tas arī parādīs, vai cenas tiks pazeminātas. Cenas varētu tikt pazeminātas, ja pārdevēji, nesagaidot pircēju, tomēr ir ieplānojuši saņemt samaksu par īpašumu noteiktā laika periodā, un tāpēc sāks samazināt cenas, lai tikai tos pārdotu. Attiecībā uz jaunajiem projektiem gan pārdevēji, gan attīstītāji turpina būt ļoti optimistiski, un par cenu stabilizāciju vai pazemināšanos patreiz nerunā. Gluži pretēji – paredz arī tālāku cenu paaugstinājumu. Tāpat arī pieprasījums neesot krities šajos objektos.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
