UZZINI, ko vari celt savā piemājas dārzā bez būvatļaujas
Ministru kabineta noteikumi Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi", kurus valdība apstiprināja 9. maijā un kas stājas spēkā šodien, atvieglo administratīvo slogu būvdarbu pasūtītājiem, kā arī noteikts regulējums, kādus būvdarbus var veikt bez būvatļaujas, informē Latvijas Vēstneša portāls.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta pārstāvis Andris Lazarevs skaidro, ka jauno noteikumu mērķis ir novērst konstatētās neprecizitātes spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos Nr.551 "Ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi", kā arī harmonizēt atsevišķu punktu redakcijas ar citiem normatīvajiem aktiem, tostarp ar būvniecību reglamentējošajiem noteikumiem.
Noteikumi neattiecas uz ēkām, dzelzceļa būvēm, elektronisko sakaru būvēm, elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvēm, hidrotehniskajām un meliorācijas būvēm, ar radiācijas drošību saistītajām būvēm, autoceļiem, ielām un būvēm Latvijas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.
Kas mainās?
Ar noteikumu spēkā stāšanos mazināts administratīvais slogs privātpersonām un citiem pasūtītājiem pirmās grupas inženierbūvju būvdarbiem. Būvniecības ierosinātājs pats var izstrādāt nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentāciju atsevišķu labiekārtojuma elementu un žogu būvdarbiem un apliecināt, ka tā atbilst būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam.
MK noteikumu 6. punktā detalizēti nosaukti objekti, kuriem nevajag nekāda veida būvniecības dokumentāciju, un norādīts, kādos gadījumos. Piemēram, inženiertīklu pievadu un žogu būvdarbiem ir paredzēti gadījumi, kad nav nepieciešams būvvaldes saskaņojums. "Persona turpmāk pati var projektēt žogu, nevajag sertificēta arhitekta vai cita būvspeciālista palīdzību," saka A. Lazarevs.
Regulējums papildināts ar iespēju privātajā ārtelpā bez būvniecības dokumentācijas saskaņošanas būvēt atsevišķus labiekārtojuma elementus, piemēram, soliņus, celiņus, vaļēju terasi (kas nav saistīta ar ēku), bērnu rotaļu ierīces, dārza kamīnus, atsevišķas laternas un apgaismes ķermeņus u. c.
Tas pats attiecas arī uz darbiem saistībā ar kapavietas aprīkojumu (kapavietā uzstādīta piemiņas zīme, piemineklis, soliņš, apmales, sēta u. tml.).
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/maja/212157-uzzini-ko-vari-celt-sava-piemajas-darza-bez-buvatlaujas.htm
