Uzturēšanās atļaujas piesaistījušas pārsvarā interesentus no Krievijas
Kopš pagājušā gada 1.jūlija, kad stājās spēkā plaši apspriestie grozījumi Imigrācijas likumā, uzturēšanās atļaujas pieprasījušie ārvalstu investori Latvijas ekonomikā ieguldījuši aptuveni 103,53 miljonus latu, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieks Vilnis Jēkabsons. Pamatā interesenti šādi piesaistīti no Krievijas. No minētās summas 74,68 miljoni latu ieguldīti nekustamajos īpašumos, 26,97 miljoni latu - banku subordinētajā kapitālā, bet 1,86 miljoni latu - kapitālsabiedrību pamatkapitālā, liecina PMLP apkopotā informācija. Jautāts par uzturēšanās atļauju pieprasījušo ārvalstu investoru darījumu tendencēm, Jēkabsons aģentūrai LETA atzina, ka pārsvarā dominē nekustamo īpašumu pirkumi Rīgā, Jūrmalā, Babītes novadā un citviet galvaspilsētas apkārtnē. Par nekustamajiem īpašumiem citās Latvijas vietās ārvalstu investoriem esot niecīga interese. "Skaidrs, ka arī agrāk cilvēki šādus īpašumus ir pirkuši, bet uz viņiem jaunie Imigrācijas likuma nosacījumi neattiecas. Iepriekš mēs precīzus ciparus nezinājām, bet tagad redzam - kas īpašumus nopērk no trešajām valstīm, tie arī uzreiz prasa uzturēšanās atļauju, tas viņiem sanāk kā bonuss. Pārliecinošā vairākumā šie investori nāk no Krievijas, aptuveni desmit reizes mazāk - no Ukrainas, bet tad seko Kazahstāna, Uzbekistāna, Baltkrievija utt. Tai pašā laikā Latvijas nekustamos īpašumus pērk arī cilvēki no Francijas un Vācijas, bet viņus mēs šajā statistikā vienkārši neredzam," intervijā aģentūrai LETA klāstīja Jēkabsons.
"Uzreiz pēc tam, kad ieviesa minētos grozījumus Imigrācijas likumā, parādījās daudzas nianses, kuras iepriekš nevarēja paredzēt, - trešo valstu piederīgie īpašumus Latvijā bija nopirkuši jau agrāk, tad sāka tos pārdot viens otram, lai tiktu pie uzturēšanās atļaujām, tika slēgti fiktīvi darījumi, bet šogad maijā Saeima precizēja likumu, lai šādas iespējas izslēgtu," atzina PMLP priekšnieks. Pēc viņa domām, kopš 2010.gada jūlija, kad stājās spēkā plaši apspriestie grozījumi Imigrācijas likumā, vēl nav pagājis pietiekami ilgs laiks, lai novērtētu patieso ekonomisko labumu, kādu šīs likuma izmaiņas ir nesušas Latvijas tautsaimniecībai.
"Kopš pagājušā gada 1.jūlija vēl īsti nav pagājis tāds tīrs finanšu gads no janvāra līdz decembrim, līdz ar to skaidrs, ka nauda ienāk Latvijā, bet, cik tās ir, cik šie cilvēki ir samaksājuši nodokļos un kāda ir konkrētās naudas ietekme uz tautsaimniecību - to mēs vēl neredzam. Turklāt visus ciparus, kas reāli nes ekonomisko labumu Latvijai, būtu ļoti grūti saskaitīt, jo daļa šo ārzemnieku noteikti vismaz kādu laiku pavada arī savos īpašumos Jūrmalā, tērē naudu Latvijā, pērk šeit pakalpojumus, algo cilvēkus mājas uzraudzīšanai," domā Jēkabsons.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news?selected_date=18.10.2011
