Un atkal uz priekšu
Andrejs Kozels, kompānijas Realia Mājokļu pārdošanas un dzīvojamā fonda īres nodaļas vadītājs: Rīgas un Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgus ļauj mākleru sabiedrībām atkal domāt par izredzēm un paplašināt to štatus.
Pagājušajā vasarā uzņēmums Realia svinēja savu 10 gadu jubileju. Gadu gaitā mēs esam pārdzīvojuši vairākus posmus — gan strauju izaugsmi, gan mājokļu tirgus krīzes izraisītu sāpīgu kritienu. Taču nav vērts sūroties vai ar skumjām atcerēties vecos labos laikus. Esmu pārliecināts, ka katrai praktiskajai pieredzei ir sava vērtība un kopumā ir jābūt iespējai izdarīt pareizus secinājumus. Tagad mums ir svarīgi, ka uzņēmums Realia atkal attīstās. Mēs atkal paplašinām savu komandu un gatavojam māklerus. Pārdošanas un īres nodaļā vien mēs nodarbinām apmēram desmit speciālistus. Analizējot viņu ikdienas darba rezultātus, varu teikt, ka Rīgas un Rīgas rajona tirgus atkopjas praktiski visos tirgus segmentos.
Jauna tirgus tendence (vismaz mūsu kompānijai tā ir jauna) ir ārvalstu investoru intereses palielināšanās par mājokļu projektiem to īstenošanas sākumposmā. No NVS valstīm saņemam pieprasījumus pēc zemes gabaliem ar gataviem daudzdzīvokļu māju projektiem Rīgā un Jūrmalā. Pirmkārt un galvenokārt, klienti interesējas par piedāvājumiem, kuros jau ir gatavi visi projekta īstenošanai nepieciešamie dokumenti vai pat ir pabeigts nulles cikls. Saņēmis piedāvājumus, investors izvērtē tos no ieguldījumu perspektīvu viedokļa, proti, kāda būs projekta atdeve.
Saskaņā ar mūsu novērojumiem Rīgas un Jūrmalas tirgū ir aptuveni divdesmit daudzdzīvokļu ēku projekti. Tie atrodas dažādās stadijās: kādam ir gatavs uzmetums, kādam viss jau ir saskaņots, kaut kur citur ēkai jau ir ielikti pamati. Daļa „papīra” projektu ar zemes gabaliem pieder bankām. Šo piedāvājumu cenu diapazons ir gana plašs. Piemēram, Jūrmalā ir kāds saskaņots projekts, par kuru tiek prasīti 3,5 miljoni eiro. Tā iegāde ir izdevīga, ja investoram izdosies pārdot dzīvokļus par 4000-5000 eiro/m². Pirmajā mirklī var šķist, ka šādiem projektiem ir augsta riska pakāpe. Taču man jāatzīst, ka NVS valstu pārstāvji ir pārliecināti, ka mūsu valsts galvenā kūrorta popularitāte viņu tautiešu vidū tikai pieaugs, ja vien, protams, nenotiks jaunas kataklizmas politiskā vai ekonomikā.
Taču pagaidām tieši NVS valstu pārstāvji un galvenokārt Krievijas pilsoņi veido visu pieprasījumu dārgo mājokļu segmentā. 4000-5000 eiro par kvadrātmetru — darījumi par šādām cenām vairs nav nekas neparasts, ja runa ir par daudzdzīvokļu ēkām Jūrmalā, piekrastes pirmajā un otrajā līnijā. Un es nevaru teikt, ka dzīvokļu īpašnieki būtu ar mieru piekrist lielām atlaidēm. Dzīvoklis Jūrmalā Dzintaru prospektā 64 ar sākumcenu 5500 eiro kvadrātmetrā tika pārdots ar mazu atlaidi - vien 100 eiro par vienu kvadrātmetru. Dārgajā segmentā reti kurš piekāpjas vairāk par 10%. Īpašnieku, kam bija problēmas ar hipotekāro kredītu atdošanu un kam vajadzēja savus objektus steidzīgi pārdot, tirgū vairs nav. Savukārt tie, kuriem nav problēmu ar finansēm, gaida sev pieņemamu cenu.
Rīgas sērijveida dzīvokļu tirgū pārdevēji piekāpjas vēl mazāk - līdz 5%. Tas arī ir saprotams, jo cenas pašas par sevi nav augstas. Vietējie pircēji reti iegādājas ko dārgāku par 600 eiro kvadrātmetrā. Turklāt tie ir ne tikai sērijveida dzīvokļi mikrorajonos. Par šādu naudu var nopirkt arī mājokli pirmskara ēkās Rīgas centra nomalē. Tiesa, māja nebūs izremontēta un pats mājoklis — ar krāsns apkuri. To apstiprina, piemēram, dzīvoklis Ģertrūdes ielā 103, kuru mēs pārdevām par 540 eiro kvadrātmetrā. Vairākums vietējo pircēju ir ar mieru iegādāties dzīvokļus Rīgas jaunbūvēs par 900-1200 eiro kvadrātmetrā. Tie ir skaitļi, kas pircējus neatbaida, ja vien dzīvoklim ir saprātīga platība un labs plānojums,.
Ļoti aktīvs ir dzīvokļu īres segments. Pat Rīgas centrā dzīvokļi ar krāsns apkuri bez grūtībām tiek izīrēti par 100 latiem mēnesī. Mikrorajonos cenas ir augstākas. Interesanti, ka agrāk īrnieki un dzīvokļu īpašnieki cits citu meklēja paši, taču pēdējā laikā viņi aizvien biežāk meklē starpniekus. Kopumā, manuprāt, mūsu darba efektivitāte ir pieaugusi. Par to jāpateicas klientiem. Agrāk bija daudz skraidīšanas un objektu nerezultatīvu demonstrāciju. Šodienas klienti ierodas sagatavotāki: viņi precīzi zina, ko vēlas. Mūsu uzdevums ir piemeklēt variantu, kas viņiem der visādā ziņā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2094
