Turpina būvēt biogāzes ražotnes
Turpina būvēt biogāzes ražotnes
03.12.2009
Fakts, ka zemnieku saimniecībā «Līgo» uzsākta biogāzes ražotnes celtniecība, pats par sevi nav nekas īpašs, jo Latvijā šāda veida ražotnes ir vairākas. Tomēr nevar nenovērtēt šī fakta ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. «Līgo» biogāzes ražotnes celtniecība aizvien vairāk nostiprina pārliecību, ka paši varam ražot un ar saražoto gūt pievienoto vērtību.
Perspektīva nozare
Septembra beigās motosportistu Jāņa un Eināra Vinteru zemnieku saimniecībā «Līgo» tika likts pamatakmens jaunai biogāzes ražotnei, kuras paredzētā jauda ir 500 kW, bet kā izejvielu elektroenerģijas ražošanai iecerēts izmantot atjaunojamo energokultūru produktus – kukurūzu un zāles skābbarību. Ideja par savas biogāzes ražotnes celtniecību brāļiem radusies, jo tika saskatīta laba un īstenojama biznesa ideja, kā arī pašiem ir iespēja radīt pievienoto vērtību produktam, kura vērtība nākotnē vēl tikai augs. «Neraugoties uz to, ka bioenerģija ir dārga, tā tomēr būs mūsu saražota, nevis ievesta, un nauda paliks mūsu valstī, nevis nonāks citur,» saka Jānis Vinters.
Biogāzes ražotnes celtniecībā tika ieguldīti personiskie līdzekļi, kā arī piesaistīti Eiropas struktūrfondi vairāk nekā 421 tūkstoša latu apmērā.
J. Vinters stāsta, ka piesaistīt līdzekļus un dabūt bankā kredītu neesot bijis problemātiski, jo bankas apzinās šīs nozares perspektīvu.
Tā kā a/s «Latvenergo» biogāzes ražotnē saražoto elektroenerģiju iegādāsies par 14,3 santīmiem par vienu kilovatu, ražotnes īpašnieki lēš, ka investīcijas varētu atmaksāties četru līdz piecu gadu laikā. «Pateicoties valdības apstiprinātajiem izdevīgajiem noteikumiem par enerģijas iepirkumu no biogāzes stacijām, domājam, ka šis projekts atmaksāsies tuvākajā nākotnē. Tiesa, neesam izstrādājuši projektu par saražotā siltuma pilnvērtīgu izmantošanu. Skaidrs, ka daļu patērēs stacija pati un saimniecība, bet par pārējā siltuma izmantošanu būs jādomā,» – tā skaidro «Līgo» īpašnieks.
Inovācijas un tradīcijas
Par zemnieku saimniecības «Līgo» biogāzes ražotnes būvētāju izraudzīts uzņēmums «Biolak Baltic», kas Latvijā pārstāv trīs vācu uzņēmumus, saistītus ar biogāzes iekārtu tehnoloģijām. «Mēs strādājam ar patentētu biogāzes iegūšanas tehnoloģiju «Centrigas», kas pasaulē nav nekas jauns, bet Latvijā tas ir inovatīvs risinājums, rezultātā tiek iegūta gāze ar ļoti augstu metāna saturu. Šai sistēmai nav nekādu iekšēju mehānismu, tādējādi tiek samazināti potenciālie riski, kas notiek tehnikas apkopes gadījumos. Līdz ar to tiek nodrošināta stabila iekārtas darbība. Tāpat ar šo tehnoloģiju iespējams ļoti ātri pārorientēties no vienas biogāzes substrāta receptes uz otru,» skaidro «Biolak Baltic» valdes priekšsēdētājs Aigars Laurinovičs.
Tā kā «Biolak Baltic» patlaban Latvijā strādā ar vairākiem līdzīgiem šāda veida projektiem, A. Lavrinovičs stāsta, ka parasti katrai saimniecībai piedāvājums tiek gatavots izpētot iespējas, izzinot vēlmes un izvērtējot citus aspektus, piemēram, materiālu pieejamību u.c.
«Biolak Baltic» vadītājs pastāstīja, ka jaunās ražotnes izmaksas būs aptuveni divi miljoni eiro un būvniecība tiks pabeigta aptuveni pusgada laikā, tomēr, sākot ražošanu, ražotne maksimālās jaudas varētu sasniegt pāris mēnešus pēc darbības uzsākšanas.
Nozares problēmas
Lai sāktu īstenot ideju par biogāzes ražotni, topošajam tās īpašniekam jārēķinās, ka ne viss ceļš ir rozēm kaisīts. Kā vienu no galvenajām problēmām, lai sāktu biogāzes ražošanu, Latvijas Biogāzes asociācijas (LBA) valdes loceklis Vilis Dubrovskis min faktu, ka šo ražotņu būvei ir nepieciešami lieli sākotnēji kapitālieguldījumi, kas parasti nav potenciālā ražotnes īpašnieka rīcībā. «Kredīta ņemšana bankā izmaksas palielina par 50%, tādēļ potenciālie būvētāji, pat tādi, kas ir pēc konkursa tiesīgi saņemt Eiropas Savienības fondu atbalstu, nevar būvniecību uzsākt. Tomēr ceru, ka šāds stāvoklis ilgi neturpināsies, jo biogāzes ražotne, kuras īpašniekam ir līgums par elektroenerģijas nodošanu tīklā par valsts noteikto cenu uz 10 gadiem, ir salīdzinoši drošs ieguldījums. Tāpat problēmu radīs tas, ka pirmās biogāzes iekārtas, kuras piegādātas no Vācijas, nebūs labākie veiksmes stāsti, jo nebūs iespējams sasniegt piegādātāju solītos rezultātus, jo netika ņemts vērā, ka Latvijas klimatiskajos u.c. apstākļos nevar iegūt tādas ražas kā Vācijā,» uzsver V. Dubrovskis.
Savukārt, runājot par kvotām, kas ir Ekonomikas ministrijas (EM) izsniegtās atļaujas pārdot elektroenerģiju centrālajā tīklā par valsts garantēto cenu un ko nosaka Ministru kabineta noteikumi, šajā gadā jau esot izņemtas. «Nākamie potenciālie būvētāji cer, ka nākamajā gadā kāds no kvotu saņēmējiem tomēr atteiksies no tām vai neizpildīs noteikumus. Kā arī pastāv cerība, ka EM nākamgad kvotas palielinās. Tomēr es uzskatu, ka kvotas ir jāatceļ vispār, jo valstij būtu jāpriecājas par katru atjaunojamās enerģijas ražotāju. Ja pirmajā brīdī šķiet, ka atbalsts ir dārgs, tad, aprēķinot visus ieguvumus no šīs tehnoloģijas, tas atmaksājas. To ir sapratušas daudzas valstis, kas strauji attīsta biogāzes ražošanu, piemēram, Vācija un Zviedrija, kurās šādas kvotas vispār nav. Vācijā vien darbojas vairāk nekā 4000 biogāzes ražotņu,» skaidro LBA pārstāvis.
Vēl lielāks potenciāls
Kā jau minēja A. Laurinovičs, viņa vadītais uzņēmums patlaban darbojas ar vairākiem biogāzes ražotņu celtniecības projektiem, viņš uzsvēra, ka arī konkurence šajā nozarē ir liela un ar tendenci pieaugt. Tāpat EM šogad ir apstiprinājusi 58 iesniegumus biogāzes stacijām ar 52,8 MW kopējo elektrisko jaudu, taču gribētāju skaits, ko nebija iespējams apstiprināt ierobežojošo kvotu dēļ, bijis gandrīz divreiz lielāks. Tāpat arī J. Vinters piebilda, ka bankas ir pretimnākošas atjaunojamo enerģijas projektu kreditēšanā. Visi šie faktori liek domāt par nozares stabilitāti un perspektīvu.
«Biogāzes ražotņu nozare attīstās strauji, un pārsvarā tās vēlas būvēt lielo lopkopības fermu īpašnieki. Pēc lauksaimniecības panīkuma tagad Latvijā ir daudz brīvas zemes, kur varētu audzēt augus, kas dod lielu biomasu. Savukārt no šīs biomasas varētu ražot biogāzi. Ja valsts atbalsts nezudīs, jau tuvāko 5–10 gadu laikā kopējā biogāzes ražotņu elektriskā jauda varētu sasniegt 300 MW, kaut gan teorētiskais potenciāls ir vēl lielāks. Tagad, pateicoties paaugstinātajam tarifam, visizdevīgāk ir ražot no biogāzes elektroenerģiju, bet tālāk, ceļoties gāzes cenām, to būs izdevīgi attīrīt un iepludināt kopējā gāzes vadā,» secina V. Dubrovskis.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/187286
