TUA un rezidenta statuss nav viens un tas pats
Olga Zadorožnaja, LRGA ģenerāldirektore, Auditoru Aģentūra GRAFA SIA
Ārzemnieki, kas ir nopirkuši Latvijā nekustamo īpašumu kā fiziskās personas un saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju (TUA), ļoti bieži uzdod vienu un to pašu jautājumu: vai viņi tādējādi ir kļuvuši par Latvijas rezidentiem? Vai viņiem nav jāmaksā Latvijā kaut kādi nodokļi, un, ja ir, tad kādi? Sniedzam atbildi uz šiem jautājumiem.
Nerezidenti Latvijā nodokļus maksā tikai no tiem ienākumiem, kuri gūti mūsu valstī, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā, kā arī citus nodokļus saskaņā ar konkrētiem nodokļu likumiem (piemēram, pievienotās vērtības nodokli). Savukārt rezidenti maksā nodokli no visiem ienākumiem neatkarīgi no to izcelsmes valsti, ja uz šiem ienākumiem nav attiecināma konvencija par dubulto nodokļu aplikšanu.
Nosacījumi, kuriem izpildoties fiziskajai personai tiek piešķirts Latvijas Republikas rezidenta statuss, ir atrunāti likuma "Par nodokļiem un nodevām" 14. panta otrajā daļā. Par Latvijas rezidentu ir uzskatāma fiziskā persona, ja:
- šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā (likuma versijā līdz 10.01.2013. - ir pastāvīga dzīvesvietas Latvijas Republika);
- šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā;
- šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.
Neizpratni un divdomīgumu rada pirmais punkts, kura teksts tika mainīts 2013.gada janvārī, aizstājot formulējumu "pastāvīga dzīvesvieta Latvijā" ar formulējumu "deklarēta dzīvesvieta Latvijā". Daži speciālisti likumā "Par nodokļiem un nodevām" izmaiņās saskatīja Latvijas valdības tieksmi padarīt visus TUA saņēmušos ārzemniekus par rezidentiem un likt viņiem maksāt nodokļus no visiem viņu (visā pasaulē) gūtajiem ienākumiem Latvijā. Protams, ja visu uztver burtiski un stingri ievēro likuma burtu, tad – saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu ārzemniekiem, kas ir saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju (TUA), ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietu. Un, ja tā, tad jau dzīvesvietu deklarējusī persona saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" it kā kļūst par Latvijas rezidentu. Tomēr praksē viss ir citādāk. Vispirms paskaidrosim, kāpēc vispār tika veiktas izmaiņas iepriekšminētajā nodokļu un nodevu likuma pantā.
2011.gada 5.aprīlī Latvijas Republikas Ministru kabinets izskatīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par problēmām saistībā ar dzīvesvietas deklarēšanas nosacījumu obligātu izpildi. Šajā dokumentā bija teikts: "Virknē tiesību aktu, lai saņemtu dažādus pakalpojumus valsts pārvaldes iestādē, noteikts, ka persona norāda deklarēto dzīvesvietu, taču, ja faktiskā dzīvesvieta nesakrīt ar deklarēto, iestāde lūdz norādīt faktiskās dzīvesvietas adresi. Pieļaujot šāda tiesiskā regulējuma esamību, tiek veicināta prakse, kad deklarētās dzīvesvietas adrese nav tā adrese, kurā persona ir sasniedzama un dzīvo. Šāda situācija ir pretrunā Dzīvesvietas deklarēšanas likuma mērķim, tādēļ lai veicinātu nepieciešamību personām deklarēt dzīvesvietu, kurā tā ir sasniedzama, Iekšlietu ministrija ierosina katrai valsts pārvaldes iestādei izvērtēt tās kompetencē esošos tiesību aktus un nepieciešamības gadījumā veikt tajos izmaiņas, aizstājot terminus „faktiskā dzīvesvieta”, „reālā dzīvesvieta”, „dzīvesvieta”, u.tml., ar terminu „deklarētā dzīvesvieta”, tādējādi nosakot, ka vienīgā personas dzīvesvieta, kur tā ir sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību ir deklarētā dzīvesvieta".
Izvērtējot šo informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets pieņēma lēmumu, kas fiksēts protokolā: "Visām ministrijām līdz 2012.gada 1.martam izvērtēt viņu kompetencē esošos tiesību aktus un, ja vajadzīgs, veikt attiecīgās izmaiņas, aizstājot terminus "faktiskā dzīvesvieta", "reālā dzīvesvieta", "dzīvesvieta" utt. ar terminu "deklarētā dzīvesvieta".
Kā redzam, šajā valdības lēmumā nekas neliecina par vēlēšanos padarīt ārzemniekus, kas saņēmuši TUA, par Latvijas Republikas rezidentiem. Šie likuma redakcionālie labojumi ir vērsti uz to, ka fiziskajām personām nevar būt faktiskās un deklarētās dzīvesvietas kā divi atsevišķi jēdzieni. Faktiskajai dzīvesvietai jābūt deklarētai. Jā, ārzemniekiem, kas ir saņēmuši TUA, ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietu Latvijā kā vietu, kur valsts var viņus sasniegt. Tomēr tas nepavisam nenozīmē, ka viņi automātiski kļūst par Latvijas Republikas rezidentiem (divpusējās nodokļu konvencijas un ES direktīvas tas neatceļ). Jāatzīst, ka likumā "Par nodokļiem un nodevām"14.panta otrās daļas 1.punkta formulējums par "deklarēto dzīvesvietu Latvijā" ir acīmredzami neveiksmīgs un būtu daudz loģiskāks, ja skanētu šādi:
· šī persona ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis un šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.
Tas ir tie Latvijas iedzīvotāji, kuri nav aizbraukuši peļņā uz ārzemēm vai ir aizbraukuši, bet neoficiāli (nepaziņojot Iedzīvotāju reģistram par savu prombūtni). Lūk, viņiem ir jāmaksā nodoklis no visā pasaulē gūtajiem ienākumiem. Visiem pārējiem kritērijs ir viņu klātbūtne Latvijas teritorijā vairāk nekā 183 dienas 12 mēnešu periodā[1] vai arī starpvalstu nodokļu konvenciju noteikumi.
To fizisko personu, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir valsts, ar kuru Latvijas Republika ir noslēgusi nodokļu konvenciju, rezidenta vai nerezidenta statusu nosaka nodokļu konvenciju 4.pants "Rezidence". turklāt vērā tiek ņemti šādi nosacījumi:
· persona tiek uzskatīta par rezidentu tikai tajā valstī, kurā tai ir pastāvīga dzīvesvieta;
· ja pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, persona tiek uzskatīta par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personīgās un ekonomiskās saiknes (dzīves interešu centrs);
· ja nav iespējams noteikt valsti, kurā personai ir dzīves interešu centrs, vai nav tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no valstīm, persona tiek uzskatīta par tās valsts rezidentu, kurā tā parasti uzturas;
· ja persona parasti uzturas abās valstīs vai neuzturas nevienā no valstīm, persona ir tās valsts rezidents, kuras pilsonis tā ir;
· ja persona ir abu valstu pilsonis vai nav nevienas no šo valstu pilsonis, valstu kompetentās institūcijas risina šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.
Ārzemnieks, saņēmis uzturēšanās atļauju, automātiski kļūst par Latvijas rezidentu tikai vienā gadījumā — ja tā ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja (PUA). Turklāt šajā gadījumā persona tiek atzīta par rezidentu neatkarīgi no uzturēšanās Latvijā ilguma vēl pirms 183 dienu sasniegšanas 12 mēnešu periodā.
[1] Tie Latvijas iedzīvotāji, kuri ir aizbraukuši uz ārzemēm un nevēlas, lai no viņiem tiktu ieturēti nodokļi kā no Latvijas rezidentiem, ir jāinformē Iedzīvotāju reģistrs par viņu aizbraukšanu, vai arī viņiem to nāksies darīt post factum, iesniedzot atbilstošus pierādījumus.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2607
