TM darbība saistībā ar dalītā īpašuma tiesiskā regulējuma izstrādi joprojām norit divos paralēlos virzienos
LETA. Tieslietu ministrijā (TM) darbība attiecībā uz joprojām norit divos paralēlos virzienos - brīvprātīgā dalītā īpašuma tiesiskā regulējuma sakārtošana, ieviešot apbūves tiesības, un piespiedu dalītā īpašuma tiesiskā regulējuma sakārtošana, aģentūrai LETA norādīja TM preses sekretāre Līva Rancāne. Rancāne norādīja, ka piespiedu dalītā īpašuma tiesiskā regulējuma sakārtošana norit divos posmos, proti, tiek pārskatīts zemes piespiedu no nomas tiesiskais regulējums, kā arī tiek izstrādāts tiesiskais regulējums piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanai. Saistībā ar zemes piespiedu nomas tiesiskā regulējuma pārskatīšanu pērn Saeimā tika iesniegts likumprojekts par grozījumiem likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" un likumprojekts par grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"", kas Saeimā tika atbalstīti pirmajā lasījumā. Tāpat pērn Saeimā tika iesniegts likumprojekts par grozījumiem likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma Ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"", kas paredz uzlabot regulējumu attiecībā uz brīvprātīgu dalīto īpašumu veidošanu tikai nedzīvojamo ēku un inženierbūvju gadījumā, aizliedzot brīvprātīgu dalīto īpašumu veidošanu attiecībā uz dzīvojamo apbūvi. Tikmēr Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atsākusi izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" pirms otrā lasījuma, un pašlaik turpinās aktīvas diskusijas saistībā ar nosakāmo zemes piespiedu nomas maksas apmēru, kā arī jautājumā par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala fiksēšanas un pārskatīšanas nepieciešamību. Savukārt attiecībā uz piespiedu dalīta īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanu TM informē, ka ar tieslietu ministra rīkojumu ir izveidota starpinstitūciju darba grupa, kas izvērtē iespējamos risinājumu variantus un izstrādā tiesību aktu projektus dalītā īpašuma tiesiskā regulējuma noteikšanai, kas būtu vērsts uz piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanu. Patlaban darba grupa savu darbu ir beigusi un ministrijā notiek likumprojekta piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanai rakstīšana. Pēc šā likumprojekta uzrakstīšanas tas tiks izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, lai to saskaņotu ar citām valsts institūcijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām. Kā ziņots, Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas deputāti jūnijā diskutēja par daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku maksājumiem un pauda atbalstu iecerei zemes piespiedu nomas attiecībās atteikties no nosacījuma, ka nomnieks papildus zemes maksai kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu. Savukārt iepriekš Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēdē tika skatīti TM izstrādātie grozījumi zemes nomas un piespiedu dalītā īpašuma regulēšanai, kurā tika secināts, ka patlaban lielākās problēmas pastāv ar funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanu. TM pārstāves toreiz sēdē konstatēja, ka pašlaik vislielākās problēmas pastāv ar funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanu, kas ir obligāta prasība, lai varētu izpirkt zemi zem attiecīgajām dzīvojamajām mājām, jo sākotnējās robežas ir mainījušās, līdz ar to pastāv situācija, ka zeme zem mājas pieder pat trim īpašniekiem. Aktuāls ir jautājums, kā dzīvokļu īpašnieki varēs izpirkt šo zemi un kur viņi iegūs tam līdzekļus. Papildu jautājumus rada tas, kā dzīvokļu īpašnieki vienosies par zemes izpirkšanu. TM noteikusi, ka to vajadzētu panākt ar divu trešdaļu iedzīvotāju atbalstu, kas uzreiz samaksā attiecīgo summu par zemes domājamo daļu. Savukārt atlikusī trešdaļa arī skaitīsies zemes īpašnieks, tomēr viņiem izveidosies parāds, kas automātiski būs hipotēka bankā. Līdz atpirkšanas brīdim šiem dzīvokļa īpašniekiem būs jāmaksā 6% no likumiskā parāda. Saeima strādā pie grozījumiem likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", kas paredz, ka zemes piespiedu nomas maksa gadā turpmāk būs noteikta līdz 6% no zemes kadastrālās vērtības. Šis likumprojekts tiek virzīts vienotā paketē ar grozījumiem likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" un grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", kas toreiz vēl netika skatīti.
Likumprojektā tiek saglabāts nosacījums, ka pusēm par zemes piespiedu nomas maksu ir jāvienojas, taču nevienošanās gadījumā tiesības varēs aizstāvēt tiesā. Šo grozījumu mērķis ir panākt, lai nomas maksa būtu taisnīga, starp zemes īpašnieku un nomnieku notiktu sarunas un abas puses panāktu vienošanos, kā arī novērst situāciju, ka zemes īpašnieks nosaka zemes nomas maksu, nevērtējot, vai tā ir patiesa atlīdzība. Tāpat normatīvo aktu projekts paredz zemes piespiedu nomas attiecībās atteikties no nosacījuma, ka nomnieks papildus zemes maksai kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu, kā arī tas paredz atteikties no dalītā īpašuma veidošanās nākotnē, izņemot, ja uz citai personai piederošas zemes tiek būvētas nedzīvojamās būves uz apbūves tiesību pamata. Likums ir papildināts ar nosacījumiem, kas ir jāņem vērā, nosakot zemes piespiedu nomas maksu, piemēram, nomas maksai ir jābūt patiesai atlīdzībai par zemes lietošanu, tāpat nomas maksu nosaka katrai daudzdzīvokļu mājai atsevišķi, ņemot vērā daudzdzīvokļu mājas kopējās kadastrālās vērtības attiecību pret daudzdzīvokļu mājai noteiktā funkcionāli nepieciešamā zemes gabala kadastrālo vērtību. Tas nozīmē, jo zemāka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kadastrālā vērtība, jo zemāka zemes piespiedu nomas maksai piemērojamā likme no zemes kadastrālās vērtības un otrādi.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news/show/11993
