Tirdzniecības platību jaunā tirgus stadija
Mārcis Budļevskis, Linstow Center Management iznomāšanas un biznesa attīstības direktors 05.2007
Pēdējo mēnešu laikā nācies dzirdēt par vairāku nekustamo īpašumu attīstītāju vēlmi atsākt aktīvu darbību pie iecerēto projektu realizēšanas – Rīgas Akropole, Galerija Patollo, Rīga Plaza, šajā laikā TC sektorā ienākuši arī jauni spēlētāji – Sky&More, kā arī par jauniem paplašināšanās plāniem paziņojuši jau esošie spēlētāji – t/p Alfa, kur iecerēta paplašināšanās un kinoteātra izveide, tirdzniecības centrs Panorama Plaza, pirmais outlet lidostas teritorijā un Dominante Capital, kas Ķekavas pagastā industriālā parka ietvaros iecerējusi izveidot nelielu tirdzniecības parku. Arī LCM plāni izveidot tirdzniecības parku Babītes pagastā gaidāmo tirdzniecības platību skaitu ievērojami palielinās.
Ja tiks īstenoti visi vai lielākā daļa iecerēto projektu, tuvāko gadu laikā sasniegsim tādu tirdzniecības platību piesātinājumu uz vienu iedzīvotāju, ka tirdzniecības centru segments būs sasniedzis nebijuši spraigas konkurences stadiju, kā rezultātā vājākajiem tirgus dalībniekiem piesaistīt jaunus pircējus un noturēt iepriekš lojālos kļūs arvien grūtāk.
Ja pieņemam, ka Latvijas ekonomika tuvākajos gados turpinās strauji attīstīties un iedzīvotāju pirktspēja palielināsies, tad likumsakarīgi būtu izmatot tirgus sniegtās priekšrocības un īstenot iecerētos projektus. Savukārt, pesimistiskā scenārija īstenošanās gadījumā, par kura iestāšanās varbūtību liecina arī Fitch Ratings lēmums mainīt Latvijas attīstības prognozi no stabilas uz negatīvu, atsevišķu pašlaik iecerēto projektu realizāciju varētu arī apturēt.
Lielākais izaicinājums, ar kuru nāksies saskarties jaunajiem projektiem, būs pārliecināt gan potenciālos nomniekus, gan potenciālos apmeklētājus, ar ko jaunais projekts būs labāks par tirgū jau esošo piedāvājumu.
Jauni zīmoli ar interesantu piedāvājumu Latvijas nelielā, bet gana sarežģītā, tirgus virzienā skatās retāk nekā mums – tirdzniecības centru attīstītājiem un potenciālajiem pircējiem – gribētos. Tāpēc ļoti svarīgi jebkuram jaunam projektam būs piesaistīt spēcīgākos Latvijā darbojošos mazumtirgotājus. Kaut arī šāda „minimālā programma\" neļaus pārsteigt klientus, tā dos iespēju jaunajam projektam vismaz pielīdzināties šobrīd sekmīgākajiem tirdzniecības centriem. Šādā gadījumā jaunā projekta sekmes vislielākajā mērā noteiks tā atrašanās vieta.
Palielinātas konkurences apstākļos jo būtiskāk katram jaunam projektam būs tā spēja (vai nespēja) piesaistīt Latvijas tirgum jaunus, tomēr pietiekami spēcīgus zīmolus.
Mūsu pieredze rāda, ka jauna ienācēja panākumi mazumtirdzniecībā ir daudz ātrāki, ja piedāvātais zīmols ir mūsu pircējiem pazīstams, bieži neatkarīgi no šī zīmola panākumiem savā mājas tirgū. Protams, ir ļoti svarīgi ar savu piedāvājumu trāpīt vēl nepiesātinātā tirgus nišā.
Svarīgi piebilst, ka, palielinoties konkurencei, arvien lielāku lomu spēlēs mārketings. Ne mazāk svarīgi par to, kāds patiesībā būs konkrētā tirdzniecības centra nomnieku sastāvs, būs tas, vai šis centrs spēs pārliecināt potenciālos apmeklētājus par viņiem pieņemamu tirdzniecības centra identitāti, pozicionējumu un piedāvājumu.
Šādos apstākļos loģisks solis būtu nišas mārketings – centriem būtu jāizvēlas šaurāka mērķa auditorija, kuras vēlmēm un vajadzībām tiktu plānots konkrēts tirdzniecības centrs. Tomēr mūsu nelielajā tirgū ir samērā augsts risks, ka izvēlētā niša nav rentabla. Kā veiksmīgu nišas spēlētāju var minēt MC2, tomēr tādu nav daudz. Jau pašlaik atsevišķiem tirdzniecības centriem, kas izvēlējušies specifisku pozicionējumu, ir grūtības ar zīmolu piesaisti, kas būtu vienlīdz augstā līmenī un pilnībā atbilstu noteiktajam pozicionējumam. Tādēļ pieļauju, ka viens no lielākajiem TC izaicinājumiem nākotnē būs piedāvāt pietiekami daudzus izvēlētajam pozicionējumam atbilstošus, spēcīgus un deklarēto mērķauditoriju interesējošus zīmolus.
PVN likmes paaugstināšana vēl vairāk saasinātu Latvijas ekonomikas problēmas
Ja valdībā apspriestā PVN likmes paaugstināšana tiktu īstenota ar mērķi ierobežot iedzīvotāju patēriņu, tādejādi samazinot inflāciju un tai pat laikā palielinot budžeta ieņēmumus, tad šis solis paralēli ar 5% likmes piemērošanu atsevišķām pirmās nepieciešamības precēm manā skatījumā būtu vērtējams pozitīvi. Taču tā kā šos līdzekļus, vismaz pēc pašreizējām aplēsēm, ir plānots izmantot budžeta iestāžu finansējuma palielināšanai, kura būtiska daļa nenoliedzami tiks novirzīta valsts sektorā strādājošo algu palielināšanai, tad inflācijas ritenis līdz ar šī lēmuma pieņemšanu tiks iegriezts vēl straujāk.
Pieļauju, ka apspriestā PVN likmes paaugstināšana vislielāko iespaidu atstātu uz mazāk turīgo iedzīvotāju slāni, jo daļu naudas, ko tie pašlaik tērē apģērbam, apaviem un izklaidei, viņi būs spiesti novirzīt pirmās nepieciešamības precēm.
Vērtējot PVN likmes paaugstināšanas ietekmi uz mazumtirdzniecības sektoru kopumā, pieļauju, ka pārdošanas apjomi tirgotājiem būtiski nemainīsies, jo patreizējā situācija Latvijas ekonomikā apliecina, ka iedzīvotāji ir gatavi jauniem sadārdzinājumiem un pagaidām vēl ir spējīgi finansēt pieaugošo cenu kāpumu.
Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma pamatā galvenokārt ir vēlme labi izskatīties un iekārtot savu mājokli
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada 1. ceturksnī mazumtirdzniecības apgrozījums, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, pieaudzis par 28%.
Straujākais pieaugums vērojams būvniecības precēm un mājas iekārtojumam (+66%), kam seko apģērbi un apavi (+61%), tas liecina, ka iedzīvotāju vēlme labi izskatīties un dzīvot mūsdienīgā mājoklī jau šodien joprojām ir aktuāla, lai arī cenu pieaugums šajās nozarēs ir jūtams ļoti būtiski. Gada pirmajā ceturksnī iedzīvotāji bijuši arī atsaucīgi automobiļu un motociklu pircēji (+46%). Arī medikamentiem un kosmētikai iedzīvotāji tērējuši par 23% vairāk nekā pērn. Savukārt ēdināšanas uzņēmumu apgrozījums šajā laikā pieaudzis tikai par 10,4%.
Linstow Center Management š.g. 1. ceturkšņa dati liecina, ka straujš apgrozījuma pieaugums bijis gan tām preču grupām, kuras būtiskāk ietekmē Latvijas inflācijas rādītāja straujo pieaugumu - apaviem un apģērbiem, gan arī pārējām preču grupām. Tā piemēram, LCM TC ieņēmumi no apavu tirdzniecības pieauguši par 37%, savukārt apģērbiem pieaugums bijis 26%.
Tā kā pirkumu skaits nav audzis tikpat strauji, tas liek secināt, ka daļa apgrozījuma pieauguma ir izveidojusies uz preču cenas pieauguma rēķina, kas arī izskaidro vidējās pirkuma vērtības palielināšanos - pircēji izvēlas iegādāties aizvien dārgākas preces, kā arī iepērk, piemēram, pārtikas preces ilgākam laikam.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
