Tikai divas reizes
Tikai divas reizes
02.09.2009
Vācu gleznotājs Makss Libermans apņēmās uzgleznot kāda pazīstama profesora-terapeita portretu. „Esmu ļoti aizņemts, un man neatliks laika pozēšanai,” tā profesors jau iepriekš brīdināja gleznotāju. Un vēl piemetināja: „Es varu atnākt pie jums tikai divas reizes...
...Man personīgi pietiek ar vienu slimnieka apskati, lai noteiktu tam diagnozi.” „Jā,” atbildēja gleznotājs,” bet, ja jūs kaut ko sabojāsiet, jūsu darbs tiks aprakts. Taču, ja es kaut ko slikti izdarīšu, mans darbs gadiem ilgi karāsies pie sienas, kā nemitīgs apliecinājums tam, ka esmu slikts gleznotājs.”
Savdabīgs sapņa skaidrojums
Nākamais Nobela prēmijas laureāts, vācu zinātnieks Pauls Ērlihs jaunībā apmeklēja ģimnāziju. Literatūras skolotājs reiz uzdeva viņam uzrakstīt sacerējumu par tēmu – „Dzīve ir sapnis”. Ērlihs, jau toreiz izrādīdams lielu interesi par cilvēka fizioloģiju, uzrakstīja sekojošo: „Sapņi rodas mūsu smadzeņu funkciju īstenošanas rezultātā. Bet smadzeņu funkcija ir nekas cits, kā tā pati oksidēšanās... Sapņi ir kaut kas līdzīgs smadzeņu fosforescencei....” Izlasījis šo gara ražojumu, skolotājs kļuva ļoti nikns: „Raugoties no šī skatpunkta, Leonardo da Vinči glezna „Džokonda” ir vienkārši divsimt gramu krāsas, kas izsmērēta pa audeklu!”
Ģēnijs bez naudas
Reiz, kad slavenais zinātnieks Alberts Einšteins bija tikko kā uzsācis savu zinātnisko karjeru, viņa sievai kāds žurnālists uzdeva jautājumu: „Ko jūs domājat par savu vīru?” „Mans vīrs ir ģēnijs!” sieviete bez aplinkiem atbildēja.”Viņš prot radīt visu, izņemot naudu...”
Nejēgas izdara atklājumus
Kādu citu reizi jau no paša Einšteina kāds žurnālists gribēja izdibināt, kā rodas atklājumi, kuru rezultātā tiek pārveidota pasaule. „Ļoti vienkārši,”atbildēja zinātnieks. „Visi zina, ka to izdarīt nav iespējams. Nejauši atrodas kāds nejēga, kuram tas nav zināms. Un viņš tad arī izdara atklājumu.”
Kura no runājošajām mašīnām ir labāka?
Slavenā amerikāņu izgudrotāja Tomasa Alvas Edisona mazdēls vaicāja vectēvam:
„Vai tā ir taisnība, ka tu izgudroji pirmo runājošo mašīnu?”
„Nē. Pirmo no visām runājošajām mašīnām radīja Dievs no ribas un nosauca to par sievieti.”
„Bet kura no runājošajām mašīnām tomēr ir labāka? Vai tā, kuru tu izgatavoji, vai Dieva radītā?” mazulis nerimās.
Uz to Edisons, nedaudz padomājis, atbildēja: „Dieva radītā runājošā mašīna ir nesalīdzināmi skaistāka un vispusīgāka. Toties manai mašīnai ir viena priekšrocība - to var jebkurā brīdī izslēgt.”
Pārāk cītīgi
Franču rakstnieka Anatola Fransa draugi ieteica viņam pieņemt darbā jaunu stenogrāfisti. Meitene ieradās uz pirmo darba interviju. „Esmu dzirdējis, ka jūs esot laba stenogrāfiste,” sarunu uzsāka rakstnieks.
„Jā, rakstnieka kungs... Es pierakstu simt trīsdesmit vārdus minūtē,” lepni atbildēja stenogrāfiste.
Franss bija pārsteigts: „Simt trīsdesmit vārdus minūtē?! Bet, mīlulīt, kur es tos priekš jums ņemšu?”
Vieglākais augšā
Amerikāņu zinātnieks un politiķis Bendžamins Franklins, uzzinājis par varas orgānu kārtējo nesaprātīgo lēmumu, izsaucās: „Upēs un sliktās valdībās virspusē peld visvieglākais.”
Kas ir jūsu galvā?
Reiz lasītāji, tiekoties ar rakstnieku Marku Tvenu, viņam vaicāja: „Kā tiek rakstītas populārās grāmatas?” „Tas ir ļoti vienkārši,”rakstnieks skaidroja klātesošajiem.” Ir vajadzīga tikai rakstāmspalva un papīrs. Bet pēc tam jūs bez jebkādas piepūles uzrakstīsiet to, kas jums ienāks prātā. Nelieli sarežģījumi iespējami ar to, kas jums tieši ienāks prātā.”
Lasu un aizmiegu
Rakstnieka Valtera Skota talanta liels cienītājs bija viņa sulainis. Vēlēdamies izteikt savu sajūsmu par rakstnieka talantu, viņš reiz sacīja: „Ser, jūsu romāni ir tik pārsteidzoši un lieliski! Tagad es jau bez tiem vairs nespētu dzīvot. Kad vakarā es noguris pārnāku mājās, vienmēr ņemu līdzi gultā vienu no jūsu grāmatām un, nomierinājies, uzreiz aizmiegu.”
Vēderu nežēlojot
Krievijas imperators Pāvils I reiz, pastaigājoties ar savu svītu Sanktpēterburgā pa Ņevas prospektu, sastapa piedzērušos muitas ierēdni, kurš, knapi turēdamies kājās, streipuļoja pa ielu.
„Vai tu esi piedzēries?” apturējis ierēdni, vaicāja saniknotais imperators.
„ Tieši tā, Jūsu augstība,”apstiprinoši atbildēja valsts ierēdnis.
„Un kur tu tā, kā cūka, esi pietempies?”
„ Jūsu augstības dienestā! Tā teikt, nežēlojot savu vēderu!”
„ Kādas muļķības tu gvelz? Kas tas ir par dienestu, kurā tu kalpo?”
„ Jā, Jūsu augstība, es, būdams muitas eksperts, cītīgi veicu savus dienesta pienākumus. Un mani pienākumi ir nogaršot visus, no ārzemēm atvestos dzērienus.”
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1134
