Telpu iznomātājs: «Es tikai priecāšos apmānīt mūsu mīļo valsti»
Telpu iznomātājs: «Es tikai priecāšos apmānīt mūsu mīļo valsti»
Lelde Petrāne
[email protected]
05.12.2009
Laikraksts Diena, imitējot kafejnīcas atvēršanu, pārliecinājies, cik ļoti uzņēmēji ir atvērti puslegāliem darījumiem un nodokļu apiešanai. Arī potenciālie darbinieki gatavi strādāt par aplokšņu algu.
Veidojot fiktīvu kafejnīcu, laikraksts Diena sarunās ar konkrētiem uzņēmējiem pārliecinājies, ka nodokļu maksāšana pie izdevības tiek apieta.
«Kafejnīcas» telpas pašā Rīgas centrā laikraksts atradis par sešiem eiro kvadrātmetrā un vēl nolēmis pakaulēties, piedāvājot nomas līgumā iekļaut tikai pusi no prasītās maksas, bet otru pusi saņemt skaidrā naudā. Pārvaldnieks Genādijs viltīgi smaidījis: «Es tikai priecāšos apmānīt mūsu mīļo valsti.» Tomēr samazināt uz tā rēķina nomas maksu viņš neesot bijis ar mieru, jo kredīta atmaksa par šīm telpām ik mēnesi viņam izmaksā astoņus eiro par kvadrātmetru.
«Kafejnīcai» vajag galdus, krēslus un arī bāra leti. Sazinoties ar kādu galdniecības uzņēmumu, Diena noskaidrojusi, ka tā maksātu 3000 latu. Uzņēmuma pārstāvis Jānis devis mājienu, ka cena un darījuma forma ir elastīga. «Protams, cena nav atkarīga tikai no letei izvēlētā materiāla, dizaina un darba izpildes termiņiem. Ir arī citi veidi, kā darījumu veikt par zemākām izmaksām,» sacījis Jānis un gaidījis reakciju. «Puse oficiāli, puse neoficiāli? Pēc īsas pieklājības pauzes Jānis piekrīt,» raksta Diena.
«Kafejnīcas» vajadzībām tikuši uzrunāti arī vairāki vairumtirgotāji, kas varētu piegādāt, piemēram, gaļas izstrādājumus. Sadarbībai visi bijuši gatavi, taču sarunā «par lētāk un bez nodokļiem» neviens neielaidies.
Diena devusies arī uz nelielu maiznīcu Rīgas centrā. Saimniecei jautāts par iespējām bulciņas piegādāt daļēji oficiāli un daļēji skaidrā naudā, bet par zemāku cenu. Redzot, ka iespējamais produkcijas noņēmējs var aiziet prom, viņa piedāvājusi neoficiāli noformēt aptuveni 20% no kopējā pasūtījuma apjoma.
Laikraksts devies arī uz kādu grāmatvedības firmu. Viena no darbiniecēm sacījusi: «Tas ir labi, ka sarunājāt ar darbiniekiem minimālās algas, jo tā ir lielākā daļa līdzekļu, ko izdosies ietaupīt.» Otra teikusi, ka, lai tiktu pie aplokšņu algām, nevajag izsist čeku pastāvīgajiem klientiem vai izsist to par mazāku summu.
«Vai tad citādi arī mēdz būt?» šādu jautājumu uzdevis «kafejnīcas» potenciālais pavārs Aleksandrs, sazvanīts pēc darba sludinājuma un izdzirdis piedāvājumu nodokļus maksāt tikai no minimālās algas.
Komentējot eksperimentu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve norādījusi, ka, protams, šādi skaidrās naudas piedāvājumi uzņēmējiem ir izdevīgi. Lai dzīvē šādas situācijas mazinātu, VID analizē darījumus un salīdzina ar vidējām cenām tirgū. Ja parādās lielas atšķirības, pastāv nodokļu slēpšanas risks un uzņēmējiem tiek veikts nodokļu audits. Ar aplokšņu algām tik viegli neesot - ja tādā formā tiek maksātas nelielas algas, «noķert» esot ļoti sarežģīti. Kā skaidrojusi Finanšu ministrija, cīņa pret aplokšņu algu maksātājiem ritot pilnā sparā - prioritāte esot uzņēmumi, kuros nodarbināto skaits ir virs 25 un darba alga zemāka par reģionā vai nozarē vidējo.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/a/2009/12/05/Telpu_iznomatajs_Es_tik
