Swedbank cenu burbuli neprognozē
Latvijas mājokļu tirgu jauna cenu burbuļa veidošanās neapdraud. Nekustamo īpašumu cenas celsies pamazām. Ja pieņem, ka saglabāsies pašreizējie tirdzniecības tempi, tad šobrīd jaunajos projektos esošos aptuveni 6 000 dzīvokļus tirgos vēl gadus piecus. Tā uzskata Swedbank Latvijas nodaļas vadība.
Krīzes nāk un iet, bet iedzīvotāju mājokļu un automobiļu iegādes kreditēšana ir un būs viens no galvenajiem banku peļņas avotiem. Un tādēļ tās vienmēr atgriezīsies pie šī temata. Tiesa, atkarībā no tirgus kopējās situācijas un no tā, kādā stāvoklī ir valsts ekonomika, mainīsies arī aizdevumu izsniegšanas noteikumi. Taču tā neapdomīgā hipotēkas aizdevumu izdāļāšana, ko Latvijas komercbankas praktizēja laikā no 2005. līdz 2007. gadam, diez vai jebkad atkārtosies. Swedbank rīkotajā prezentācijā „Kas jauns mājokļu kreditēšanas un autolīzinga tirgos?” bankas valdes loceklis Ģirts Bērziņš pauda cerību, ka bankas pēdējās krīzes iespaidā ir izdarījušas pareizus secinājumus. Tagad tās ļoti uzmanīgi pēta klientu materiālo stāvokli un aprēķina visus viņa izdevumus. Tika minēts minimālais ģimenes oficiālo ienākumu slieksnis, kas nepieciešams, lai varētu pretendēt uz hipotēkas kredīta saņemšanu: 400-450 latu mēnesī. Taču arī tas ir nekas vairāk kā orientieris, kas negarantē to, ka pie šāda iztikas līmeņa banka piešķirs aizdevumu. Katra klienta iesniegums tiek izskatīts individuāli, un to saprot arī paši klienti.
Savā praksē Swedbanka redz, ka potenciālie nekustamā īpašuma pircēji mājokļa iegādei pieiet praktiskāk un racionālāk. Aicinājumi „Pērc šodien, jo rīt būs dārgāk!” uz viņiem vairs neiedarbojas kā senāk. Izvēloties mājokli, cilvēki vadās pēc tā kvalitātes raksturlielumiem un savām finanšu iespējām. To apstiprina arī statistika. Aptauju rezultāti liecina, ka lielākā daļa respondentu (43%) sapņo par savu māju (par sērijveida dzīvokli – 31%, par dzīvokli jaunceltnē – 11%, par dzīvokli pirmskara mājā – 8%). Tomēr, kad lieta nonāk līdz pirkumam, lielākā daļa (47%) respondentu izvēlas sērijveida mājokli. Vidēji statistiskais mājokļa pirkums pēdējos mēnešos saskaņā ar Swedbank datiem ir divistabu dzīvoklis sērijveida mājā Rīgas centrā vai arī Purvciema vai Juglas mikrorajonā. Jāsaka, ka uz Rīgu un tās apkārtni attiecas 70% visu Latvijā notiekošo mājokļu darījumu. Tādēļ šis segments izskatās pievilcīgāk nekā pārējie valsts reģioni.
Swedbank Privātpersonu finansēšanas nodaļas vadītājs Dzintars Kalniņš cer uz mājokļu tirgus aktivitātes tālāku palielināšanos un mērenu cenu celšanos. Viens no galvenajiem argumentiem, kas runā par labu šādām cerībām, ir mājokļa pieejamības indeksa gandrīz ideālie rādītāji. Tas tiek definēts kā vidējās darba samaksas attiecība pret mājokļa kvadrātmetra cenu. Šis koeficients Rīgā, ja paraugāmies uz sērijveida dzīvokļiem, ir visai pievilcīgs – 0,9, bet rajonos sniedzas pat līdz 7. Tas ir, galvaspilsētā par vidējo mēneša algu var nopirkt 0,9 tipāla mājokļa kvadrātmetrus, bet rajonos – 7 (!). Baņķierus pozitīvi noskaņo arī pieaugošā interese par jaunajiem projektiem. Tomēr jaunu projektu celtniecības tirgus aktivizēšanās netiek gaidīta. 2011. gadā ir uzsākti tikai daži daudzdzīvokļu projekti. Lieta tāda, ka pašlaik tukši – bez iemītniekiem – stāv aptuveni 6 000 jauno dzīvokļu. To lielākā daļa ir banku īpašumā. Ne visi daudzdzīvokļu projekti izceļas ar labu kvalitāti, un tādēļ Guntis Bērziņš uzskata, ka šī portfeļa izpārdošana var ieilgt uz aptuveni pieciem gadiem vai pat ilgāk. Šāda prognoze balstīta uz pašreizējiem jauno dzīvokļu pārdošanas tempiem.
„Cenu burbuļa nebūs”, – ir pārliecināta Latvijas Swedbank vadība. Ir iespējams neliels cenu kāpums, kura iemesls būs inflācija un intereses pieaugums no pircēju puses. Tomēr dažādos mājokļu tirgus segmentos tas izpaudīsies dažādi. Situāciju ar Rīgas sērijveida dzīvokļiem var raksturo kā mierīgu. Kāpums, ja arī būs, tad nenozīmīgs. Pamanāmāks varētu būt jauno dzīvokļu un investorus interesējošo Rīgas centrā un Jūrmalā esošo mājokļu cenu kāpums.
Jaunums no Swedbank: cilvēki, kas šajā bankā ir ņēmuši hipotēkas kredītu, ir ieguvuši tiesības reizi trijos gados lūgt trīs mēnešus garas kredītbrīvdienas. Hipotēkas līguma nosacījumi šādā gadījumā netiks pārskatīti.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2117
