Staļģenes namu apsaimniekotāju lieta nonākusi tiesā
Staļģenes namu apsaimniekotāju lieta nonākusi tiesā
Inga Paparde
09.09.2010
Zemgales apgabaltiesa trešdien nolēma atlikt Staļģenes lietas izskatīšanu līdz nākamā gada janvārim – to lūdza gan Staļģenes daudzdzīvokļu namu bēdīgi slavenais apsaimniekotājs firma Vedgas, gan Parex banka, kas vēlas iegūt savā īpašumā dokumentālus pierādījumus tam, ka firmai ir jelkādas tiesības pretendēt uz šīm mājām Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē.
Privatizācijas aģentūras (PA) vecākā speciāliste juriskonsulte Aija Laugale Neatkarīgajai atzina, ka pašlaik lietā nav neviena dokumenta, kas apliecinātu, ka firmai ir īpašumtiesības uz šīm mājām.
Zemgales apgabaltiesa sāka izskatīt civillietu pēc SIA Vedgas prasības par īpašumtiesību atzīšanu uz sešām daudzdzīvokļu mājām Staļģenē. Neatkarīgā rakstīja, ka šo namu iedzīvotāji sacēlušies pret namu apsaimniekotāju Vedgas, kurš neizskaidrojamā un, iespējams, nelikumīgā ceļā ieguvis ne tikai tiesības iekasēt īres naudu, bet uzskata, ka ir šo namu īpašnieks. Oficiāli mājas nevienam nepieder. Tās celtas padomju laikos kā agrofirmas Staļģene mājas kolhoza strādniekiem. Iedzīvotāju neapmierinātību izsaukusi apsaimniekotāju nolaidība attiecībā pret mājām.
Dokumentu nav
Tiesas process sākts pēc Vedgas prasības, taču, kā noprotams no tiesā dzirdētā, izņemot cesijas līgumu, kas 1995. gada decembrī noslēgts starp Parex banku un Vedgas un ar kuru firma tiek pilnvarota piedzīt parādu no agrofirmas Staļģene, nekādu citu dokumentu, kas apliecinātu Vedgas tiesības uz šo īpašumu, pašlaik nav. PA pārstāve A. Laugale atzina, ka arī šāds cesijas līgums nedod tiesības uz īpašumu. Iespējams, ka nekādu citu dokumentu Vedgas rīcībā nemaz nav, jo citādi tie būtu iesniegti tiesā. Taču noskaidrot, vai tādi Vedgas ir un kādi, nav iespējams, jo firmas valdes locekle Gunta Špera atsakās atbildēt uz jebkādiem jautājumiem. Tiesā viņa atzina, ka lietu vajadzētu atlikt, jo viņa neesot paspējusi sameklēt sev advokātu, jo "lieta sarežģīta, bez juridiskās palīdzības neiztikt".
Vēlas pierādījumus
Parex bankas pārstāve Olga Laidinena lūdza tiesai izprasīt no prasītāja, tas ir, Vedgas, pierādījumus, arī starp banku un Julav limited noslēgto līgumu (šī firma parādās cesijas līgumā un figurē kā naudas līdzekļu ieguvējs no naudas, ko Vedgas iekasē par īri), dokumentu, kas apliecinātu Vedgas kā kreditora tiesības, tāpat informāciju no Uzņēmumu reģistra par Vedgas, bet no Valsts arhīva agrofirmas Staļģene maksātnespējas lietu. Bez šiem dokumentiem praktiski nav iespējams skatīt lietu pēc būtības. O. Laidinena atzina, ka bankas rīcībā nav neviena dokumenta saistībā ar šo lietu. "Bankai pastāv šaubas par šo darījumu tiesisko pamatojumu," atzina O. Laidinena. Interesanti, ka tiesā Vedgas pārstāve sacīja, ka, viņasprāt, šādus dokumentus nav nepieciešams pieprasīt, taču tiesa tomēr lēma, ka tie ir vajadzīgi. Tam pilnīgi piekrīt PA un Jelgavas novada domes juristi.
Iesniedz pretprasību
PA tiesā iesniedza pretprasību – atzīt Staļģenes mājas par bezīpašnieka mantu un par valsts īpašumu, kā arī pieaicināt lietā trešo pusi – novada domi, jo tās teritorijā mājas atrodas un novada domei jārīkojas iedzīvotāju interesēs. Arī šo prasību tiesa apmierināja, lai gan Vedgas arī te sacīja, ka Jelgavas novadam "ar šo nav nekāda sakara". Jelgavas novada domes juristi atzina, ka iedzīvotāji pašlaik ir atteikušies no Vedgas apsaimniekošanas (firma gan tam nepiekrīt un draud izlikt no mājām visus dumpiniekus) un tas esot likumīgi. Iedzīvotājiem neesot jāsatraucas par represijām, jo izlikt nevienu nevar. Novada dome arī nolēmusi atzīt par spēkā neesošu Jaunsvirlaukas pagasta padomes 2002. gada lēmumu Vedgas īpašumā nodot visu zemi zem mājām. Šī lieta arī tiks skatīta tiesā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://zinas.nra.lv/latvija/30763-stalgenes-namu-apsaimniekotaju-lieta-nonakusi-tiesa.htm
