Soli pa solim veidota vieta
Aiga Jaunzeme ar vīru Oskaru mīt Vaiņodē. Pagasta apdzīvotā vietā Augustē ģimene soli pa solim iekopj savu dīķmalu Gailišķe, kurā atpūšas kopā ar bērniem un viņu ģimenēm un uz kuru labprāt brauc arī radi un draugi.
Tā ir vieta, kur atpūsties no civilizācijas – makšķerēt, ieiet pirtiņā un meditēt pie ugunskura vai arī mierā un klusumā pavērot raibo putnu plejādi, kas par savu mītnesvietu izvēlējušies dīķa tuvumu. Saimniecībā darāmā netrūkst, darbos palīdz arī abi bērni – meita Ita un dēls Denijs, kuri ir studenti. Vecāki cer, ka šeit varētu attīstīt tūrismu un ka jaunie reiz pārņems rūpes par šo vietu.
Aiga ar vīru ir vietējie, vaiņodnieki. Ģimene Gailišķē sākusi darboties pirms 11 gadiem. «Mans opaps bija zivkopis. Kādreiz šajā dīķī bija gara laipa un varēja barot zivis. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc mums iepatikās šī vieta. Arī mans vīrs ir kā traks uz zivīm,» stāsta Aiga.
Ir kur augt un attīstīties
Vispirms vajadzējis sakārtot apkārtni, lai tiktu pie dīķa. «Izzāģējām brikšņus, veidojām dobes. Radās ideja – lai šai vietai varētu piekļūt, ielaist ūdenī mazu laiviņu. Izvietojām soliņu un galdu, izveidojām ugunskura vietu, lai ir kur Jāņus svinēt un līgot. Lai atpūtas vieta pie dabas būtu pilnīga, radās doma, ka šeit vajadzētu arī pirti. Sākām ar baļļu. Visiem patika. Kolīdz radās līdzekļi, uzcēlām pirti. Ja ir vieta, kur atpūsties pie ugunskura ūdens malā, un iespēja pērties pirtī, nākamais solis un vajadzība – lai ir vieta, kur palikt pa nakti. Tā radās doma par nelielu namiņu nakšņošanai,» saimniecības attīstību atminas Aiga.
Kādreiz, kad paši dzīvojuši Augustē, ģimene turējusi lopus un neatlika laiks dārzam. Abi strādā arī algotu darbu – Aiga ir zīmēšanas skolotāja Vaiņodes internātpamatskolā, vīrs Oskars strādā Priekules siltumtīklos, un vēl pieder sava zemnieku saimniecība. «Kad pārcēlāmies uz Vaiņodi, bija vairāk laika pievērsties dārzam. Citi iesaka, ka mums savā īpašumā jānodarbojas ar tūrismu, un esam jau arī domājuši. Makšķerēt dīķī jau tagad brauc radi, draugi un paziņas, jo ir karpas, līņi, līdakas. Mūsējie te organizē ballītes un dzimšanas dienas, jo ir skaista daba. Brauca šautriņu metēju komanda, jauniešu grupas, daži rīko klašu salidojumus. Visu laiku vasarā kaut kas notiek. Kad skolā biju audzinātāja, tad mana klase te nāca pārgājienos.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/maja/dzivo-zali/111291-soli-pa-solim-veidota-vieta.htm
