Skonto stadiona darījums par 35 miljoniem eiro - reāls vai fiktīvs
Db.lv, 2014. gada 27. oktobris
Iedomājieties, ka vēlaties pirkt telefonu, bet nevis to arī iegādājaties, bet aizdodat naudu kādam paziņam, lai to izdarītu viņš, un pēc tam viņam par šo pašu telefonu samaksājat divarpus reižu dārgāk, - pēc tā viņš, protams, atdod jūsu aizdoto naudu. Tieši šādi īstenībā ir noticis ievērību radījušais Skonto stadiona tālākpārdošanas darījums, kurā figurējošā summa ir 35 miljoni eiro - to skaidri parāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācija. Savukārt gan īpašumu tirgus, gan nodokļu eksperti ir vienisprātis divās lietās - tā noteikti ir «shēma», bet ar neizprotamu jēgu, raksta laikraksts Diena.
Pagājušajā nedēļā vairāki mediji informēja par it kā pārsteidzošu faktu - tikai divarpus mēnešu pēc tam, kad Skonto stadiona kompleksu bijušā futbolista Vladimira Koļesņičenko SIA SSA nopirka par 13,8 miljoniem eiro, tā to spējusi pārdot tālāk jau par 35 miljoniem eiro. Par šādu summu stadiona kompleksu septembra beigās iegādājusies SIA MANI Group, kuras īpašniece ir Nataļja Rudzīte - diezgan pazīstamā nekustamo īpašumu uzņēmēja Ivara Rudzīša dzīvesbiedre, kurai pieder daudzu nekustamā īpašuma projektu uzņēmumu kapitāldaļas.
Pavirši aplūkojot zemesgrāmatas datus, patiešām var rasties secinājums, kas, piemēram, aģentūras LETA publicētajā ziņā izteikts ar apgalvojumu, ka pārdošanas summa ir «2,5 reizes vairāk nekā summa, par kādu kompleksu šovasar pārdeva reorganizētās Parex bankas problemātisko aktīvu pārvaldītāja a/s Reverta».
Stadiona īpašumu veido kopumā četri zemesgabali - zemesgabals, uz kura atrodas sporta halle, stadions un noliktava, kā arī trīs neapbūvēti zemesgabali. Katram no šiem īpašumiem ir savs zemesgrāmatas nodalījums, un lielā darījuma ietvaros zemesgrāmatā īstenībā fiksēti veseli četri.
Pati N. Rudzīte piektdien nevēlējās uz neskaidrajiem jautājumiem sniegt jelkādas atbildes. Savukārt gan nodokļu eksperti, gan nekustamā īpašuma tirgus profesionālie dalībnieki ir vienisprātis: jā, esot pilnīgi skaidrs, ka šī ir «shēma», jo citādi šāds īpatns «dubultdarījums» netiktu veikts, bet, nē - viņiem neesot skaidrs, kāds tieši bijis tā veicēju aprēķins.
«Mani arī ļoti interesē šis darījums, bet es tā iemeslus pagaidām nesaprotu. Bet esmu pilnīgi pārliecināts, ka jau pēc dažiem mēnešiem tas būs skaidrs, kad tiks iesniegtas nodokļu deklarācijas un gada pārskati. Taču konkrēti pateikt pagaidām nav iespējams, tas būs redzams pēc kāda laika,» nekustamo īpašumu uzņēmuma Vigvam vadītājs Aleksejs Jeļins izrādījās vienīgais, kurš Dienai bija gatavs sniegt komentārus ar savu vārdu. Visi citi aptaujātie bija tik dziļā neizpratnē par īpatno darījumu, ka lūdza viņu vārdus neminēt. Taču viņi norāda - var noprast, ka ir bijusi nepieciešamība atmazgāt naudu, lai gan precīzu shēmu, kā tas noticis, izprast nevar. Iespējams, vienam no uzņēmumiem bijusi legalizējama nauda. Pastāv iespēja, ka nauda nav Latvijas izcelsmes, uzņēmumi ir kādas lielākas grupas dalībnieki un nauda tiek ieplūdināta no grupas. Tāpat var būt, ka naudu ir aizdevuši uzņēmumu īpašnieki, bet pēc tam to jau legalizētu saņem atpakaļ kā aizdevuma atmaksu, no kā nav jāmaksā nodokļi.
Visu rakstu Rekorddarījums - reāls vai fiktīvs lasiet pirmdienas, 27. oktobra, laikrakstā Diena (3. lpp.)!
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/citas-zinas/skonto-stadiona-darijums-par-35-miljoniem-eiro-reals-vai-fiktivs-422247
