Skonto grupa plāno tuvāko piecu gadu laikā sasniegt 80-90% apgrozījuma eksporta tirgos
«Skonto» grupas uzņēmumi plāno tuvāko piecu gadu laikā sasniegt vismaz 80-90% grupas apgrozījuma tieši eksporta tirgos, intervijā sacīja «Skonto» grupas jaunais īpašnieks un vadītājs Rihards Rāvis.
«Es īpaši pievērsīšos eksporta tirgu apgūšanai. Tas arī līdz šim ir bijis mans galvenais pienākums «Skonto» grupā, kur pēdējos četrus gadus esmu bijis stratēģiskās attīstības direktors un tieši darbojies mūsu eksportējošajos uzņēmumos dažādos amatos. Līdz ar to šie tirgi man ir pazīstami un interesanti. Mans mērķis būtu tuvāko līdz piecu gadu laikā sasniegt vismaz 80-90% mūsu grupas apgrozījuma tieši eksporta tirgos,» sacīja Rāvis.
Jautāts, vai tas varētu būt saistīts ar to, ka Latvijas tirgū «Skonto» grupa īpašas perspektīvas neredz, Rāvis sacīja, ka viens no eksportu ietekmējošiem faktoriem ir Latvijas tirgus izmērs.
«Lai sasniegtu augstu konkurētspēju, ir jāsasniedz augsta efektivitāte, bet to var sasniegt specializējoties. Diemžēl Latvijas tirgū nav pietiekami liela pieprasījuma pēc tās produkcijas, uz kuru esam specializējušies. Esam specializējušies uz produkciju ar augstu pievienoto vērtību un augstu kvalitāti. Protams, ir arī citi faktori, tostarp ēnu ekonomika. Tā traucē mūsu eksportējošajiem uzņēmumiem šeit efektīvi konkurēt,» skaidroja Rāvis.
«Skonto» grupas vadītājs norādīja, ka būvniecības tirgus Latvijā ir izteikti ciklisks un tas lielā mērā ir atkarīgs no ierēdņu izdarības, piesaistot un veicinot Eiropas fondu apgūšanu. «Šobrīd redzam to, ka ir vairāki Eiropas fondu projekti, kuru īstenošana neiet tik raiti, kā cerēts. Diemžēl privātais sektors Latvijas būvniecībā nerada pietiekami lielu pieprasījumu, lai nodrošinātu darbu visiem būvniekiem. Līdz ar to būvniecības tirgus Latvijā ir ļoti atkarīgs no publiskajiem pasūtījumiem. Savukārt publiskie pasūtījumi ir ļoti atkarīgi no Eiropas līdzekļiem,» sacīja Rāvis.
Viņš stāstīja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā «Skonto būvei» ir bijuši vairāk privātā sektora pasūtījumi - realizētas vairākas biroju ēkas, uzņēmums strādā arī pie tirdzniecības centru paplašināšanas. Lielāko daļu «Skonto» grupas apgrozījuma - 65% - veido eksporta tirgus, kur vismaz 80-90% pasūtījumu ir tieši no privātā sektora.
Rāvis sacīja, ka šobrīd galvenie eksporta tirgi ir Skandināvija un Lielbritānija, bet grupa pievēršas arī Vācijas tirgum.
«Šajos tirgos pēdējos gados ir bijusi ļoti strauja izaugsme. Šobrīd tā ir nedaudz zemāka, tomēr tie ir diezgan stabili. Nesagaidām, ka tur būs straujš pieprasījuma kritums. Pieprasījuma pieaugums ir samazinājies, bet to nevarētu nosaukt par lejupslīdi. Pieprasījums joprojām ir spēcīgs. Šobrīd notiek pārdale būvniecībā starp sektoriem. Piemēram, Londonā un Stokholmā sarūk pieprasījums pēc ekskluzīviem dzīvokļiem, bet tajā pašā laikā pieaug pieprasījums pēc ofisiem un komerctelpām. Šajos tirgos notiek arī pārdale starp galvaspilsētām un pārējām lielajām pilsētām - arvien pieaug būvniecības apjoms citās pilsētās. Piemēram, Zviedrijā apjomi aug Malmē, Gēteborgā, Upsalā, bet Lielbritānijā - Mančestrā un Glāzgovā. Šīs pilsētas ļoti strauji attīstās,» stāstīja Rāvis.
Viņš atzīmēja, ka pastāvēja bažas par to, ka, ceļoties procentu likmēm gan Eiropā, gan citur pasaulē, būvniecības sektoram tas būs liels trieciens, jo attīstītājiem pieaugtu izmaksas būvniecības projektu finansēšanā. Šobrīd redzams, ka centrālās bankas visur turpina īstenot ekspansīvu monetāro politiku, līdz ar to šis risks nepastāv.
Jautāts, vai nav bažu par to, kā situācija attīstīsies pēc «Brexit», ja tas notiks pēc «cietā» scenārija, Rāvis skaidroja, ka «Skonto» grupa rūpīgi seko līdzi situācijas attīstībai. «Protams, risks ir liels, bet jūtamies salīdzinoši pārliecināti par šo tirgu, jo mums jau ir noslēgti līgumi nākamajam gadam par tādu apjomu, kas ir līdzvērtīgs šā gada apgrozījumam šajā tirgū. Tas mums rada drošības sajūtu. Tāpat jau kādu laiku «hedžējam» valūtas darījumus, jo noslēgtie līgumi ir mārciņās,» skaidroja Rāvis.
«Skonto» grupas vadītājs sacīja, ka Lielbritānijas tirgū darbojas grupas uzņēmums «Skonto Plan», kas ir fasāžu dizainētājs, ražotājs un uzstādītājs. «Šis uzņēmums «ieģērbj» visu ēku fasādē. Tās nav tikai alumīnija vai stikla konstrukcijas, tie ir dažādi materiāli - ķieģeļu, betona, flīžu, terakotas, koka u.c. apšuvumi. Dizaina darbu veicam Latvijā, ražošana notiek mūsu rūpnīcā Tukumā, kur strādā vairāk nekā 150 cilvēki. Un tad gatavās konstrukcijas tiek transportētas uz Lielbritāniju, kur mums ir noliktava, un tālāk jau uz objektiem, kur veicam uzstādīšanu. Objektos Lielbritānijā atkarībā no objekta cikla strādā apmēram 80-100 darbinieki no Latvijas,» norādīja Rāvis.
«Pēdējos gados esam gājuši uz to, lai maksimāli lielu darba apjomu varētu izdarīt tieši Latvijā. Esam ieviesuši jaunus produktus, piemēram, šūnu fasādes, kas mums ļauj maksimāli daudz no kopējā darba paveikt jau Latvijas rūpnīcā, tādējādi sasniedzot jau lielāku produktivitāti objektā, uzstādot šos elementus,» piebilda Rāvis.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/zinas/skonto-grupa-plano-tuvako-piecu-gadu-laika-sasniegt-8090-apgrozijuma-eksporta-tirgos-490847
