Siltai, drošai un komfortablai mājai
Izvēloties, kādus tieši darbus veikt, vispirms nepieciešams energoaudits, ēkas tehniskā apsekošana un aprēķini, kas ataino gan esošo situāciju, gan parāda iespējamos ieguvumus pēc darbu veikšanas.
– Pēdējā laikā arvien biežāk izskan jēdziens pasīvā māja. Ko tas īsti nozīmē?
– Galvenais kritērijs, lai ēku varētu dēvēt par pasīvo māju, ir ļoti zems enerģijas patēriņš tās ekspluatācijas laikā – it īpaši apkurei nepieciešamās enerģijas daudzums. Salīdzinot ar tradicionālās celtniecības ietvaros būvētajām mājām, pasīvo māju apsildei nepieciešams par 75% mazāk enerģijas, bet, ja salīdzinām ar vecām ēkām, tad atšķirība ir pat 90%. Ko tas nozīmē praksē? Ir pārbaudīts, ka 20 m2 telpas apsildei ļoti aukstā ziemā pietiek ar 10 tējas sveču vai divu 100 W kvēlspuldžu radīto siltumu. Kurināmā ekvivalents tam ir 1,5 l šķidrā kurināmā vai 1,5 m3 dabasgāzes uz 1 m2 telpas gadā.
ISOVER izstrādāja un pilnveidoja multikomforta mājas jeb pasīvās mājas koncepciju, kas nodrošina iepriekšminēto kritēriju sasniegšanu dzīvē, radot ideāli komfortablus apstākļus mājas iemītniekiem, vienlaikus domājot par vides saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Modernai dzīvojamai apbūvei nepieciešams nodrošināt daudz vairāk nekā tikai patvērumu – tai jānodrošina augsti dzīves kvalitātes un vispārējas drošības standarti, tostarp komfortabla iekštelpu temperatūra visos gadalaikos un pirmšķirīga akustiskā izolācija gan no iekšpuses, gan no ārpuses ģenerētajiem trokšņiem. Vienādi svarīgas problēmas ir ugunsdrošība, īpašuma ilgmūžība un gaisa kvalitāte. Atbilstoši ISOVER multikomforta mājas koncepcijai būvētā ēkā visa gada griezumā ar iepriekš minēto enerģijas patēriņu tiek nodrošināta cilvēkam piemērotākā, kas ir zinātniski pierādīts, gaisa temperatūra 20 līdz 23 grādi pēc Celsija un relatīvais gaisa mitrums 30–50%.
Pasīvajā mājā ikviens iemītnieks kalpo kā siltuma
avots, tāpat arī apgaismojums, saules stari un ventilācijas sistēma, kurā tiek izmantots gaisa siltummaiņu princips.
Ikviens cilvēks izdala apmēram
80 vatus siltuma, kas sasilda telpu. Ievērojams siltuma avots ir saules stari, tāpēc, projektējot pasīvās mājas, saules pusē logi parasti ir lieli, bet ēnas pusē daudz mazāki. Protams, pastāv nosacījums, ka logiem ir vismaz trīskārša stikla pakete un to konstrukcija un izmantotie materiāli atbilst augstiem energoefektivitātes standartiem, kas nodrošina lielāku siltuma daudzuma ienākšanu telpā nekā izplūšanu.
Pirmais uzdevums ir radīt nevainojamu ēkas izolāciju un hermētiskumu visās konstrukcijas daļās, nepieļaujot termisko tiltu klātbūtni, ko nodrošina: siltumu izolējoša un hermētiska jumta, sienu un grīdu struktūra, energoefektīvi logi un inovatīva ventilācijas sistēma, kas ziemā strādā kā siltā gaisa pievadītājs, bet vasarā kā dzesētājsistēma. Kā jau minēts iepriekš, liela nozīme ir ēkas novietojumam dabā, jo ēkas energoefektivitāti ietekmē vēji, noēnojums, saules staru piekļuve.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/reklamraksti/105221-siltai-drosai-un-komfortablai-majai.htm
