Sankt-Pēterburgas tirgus ilgdzīvotājs
Romāns Golubevs 04.2007
Vēsturiski sanācis, ka lielākā daļa no Latvijas nekustamo īpašumu kompānijām strādā tikai savā dzimtenē. Tās, kurām ir pārstāvniecība citās valstīs, var saskaitīt uz pirkstiem, kompānija „NIRA fonds” šajā uzskaitījumā ir jāmin kā viena no pirmajām: krievu „NIRA-FONDS” darbojas Sanktpēterburgas nekustamo īpašumu tirgū jau gandrīz 14 gadus.
Lieliskas perspektīvas
Savu darbību Krievijā „NIRA-FONDS” sāka kā attīstītājs – ar kvartāla rekonstrukciju blakus metro stacijai „Vladimirovskaja.” Tiesa gan, pabeigt projektu neizdevās. To finansēja Latvijas bankas, kuras nepārdzīvoja 1995. gada finansiālo krīzi. Nezinu, vai var šajā gadījumā izmantot sakāmvārdu: „Nav ļaunuma bez labuma,” bet šī nelaime lika kompānijai „NIRA-FONDS” paplašināt savu darbības sfēru. „Šodien mēs nodarbojamies ar brokeru, juridisko un finansiālo pakalpojumu sniegšanu, nekustamā īpašuma novērtēšanu, konsultēšanu, nekustamo īpašumu pārvaldīšanu...” – ar Sankt-Pēterburgas biroju mūs iepazīstina kompānijas direktora vietniece Svetlana Markova.
Atšķirībā no sava Latvijas „radinieka”, Krievijas „NIRA-FONDS” pirmkārt orientējas uz nekustamo īpašumu komerciālo sektoru. Pēc kataloga „m2” sarunas biedres vārdiem šis virziens dod 60% kompānijas apgrozījuma. Vēl 10-15% dod starpnieku pakalpojumi dzīvokļu pārdošanā un māju apsaimniekošanā, bet pārējo – objektu novērtēšana. Tiesa, pašreizējais stāvoklis drīzumā var mainīties: tiek gatavota brokeru nodaļas paplašināšana. Ja tagad tajā strādā ap 20 speciālisti, tad gada beigās šim skaitlim ir jāpieaug līdz 30. Un to zināmā mērā sekmē kompānijas „NIRA-FONDS” Latviskā izcelsme.
Lieta tā, ka Krievijā, un, tātad, arī Sankt-Pēterburgā, ienāk liels skaits ārzemju kompāniju. Ir arī tādas, kas pārstāvētas Latvijas tirgū. Zinot par Rīgas „NIRA-FONDS” reputāciju, tās griežas pēc palīdzības Krievijas tirgū tās Sankt-Pēterburgas birojā. Par lojalitāti un labu attieksmi no Krievijas klientu puses kompānijai „NIRA-FONDS” žēloties nenākas. „Nekustamie īpašumi ir specifisks sektors. Cilvēki, kas kaut ko sasnieguši šajā biznesā, a-priori ir daudz saprātīgāki par vidusmēra iedzīvotajiem,” atzīmēja Svetlana Markova.
Augošais tirgus
Šodien komercplatību tirgus Sankt-Pēterburgā pārdzīvo īstu bumu. Pie tam, brīdis, kad tas piesātināsies, ir vēl ļoti, ļoti tālu. „NIRA-FONDS” direktora vietniece piekrita lielos vilcienos pastāstīt katalogam „m2” par izveidojušos cenu situāciju. „Pagājušajā gadā nekustamo komerciālo īpašumu sadārdzinājums Sankt-Pēterburgā, atkarībā no sektora, bija 15-20%. Kā minimums, analoģiski rādītāji tiek gaidīti arī šogad,” – viņa atzīmēja.
Paaugstinātu interesi klienti izrāda par gruntsgabaliem Sankt-Pēterburgas apvedceļa rajonā, kas piemēroti loģistiskas centru un ražošanas ēku celtniecībai. Interesanti, ka minimālā mēneša nomas maksa noliktavu platībām Ziemeļu Palmīrā ir 8 dolāri kvadrātmetrā, bet maksimālās cenas latiņa var sasniegt 30 dolārus kvadrātmetrā. Salīdzinājumam – Latvijas noliktavu nomas maksa, kas pēc Eiropas mēriem tiek uzskatītas par augstu, ir 5,5-6,5 eiro kvadrātmetrā.
Analoģiska aina ir vērojama arī biroju sektorā. Rīgas 14-17 eiro par ofisa kvadrātmetru jaunā projektā ir neticami zema cena Sankt-Pēterburgai. Tikai dzīvoklis neremontētā, vecā administratīvā ēkā pie viņiem mēnesī var izmaksāt 15-20 dolārus kvadrātmetrā. B klases biroji – apmēram 25 dolārus kvadrātmetrā. Bet vispieprasītāko A klases biznesa centru vadītāji pieprasa nomas maksu 50 un dažreiz pat 70 dolārus kvadrātmetrā.
Par nekustamo īpašumu sektoru, kas Ziemeļu Palmīrā attīstās visstraujāk, jāatzīst komercplatību sektors. Tikai pēdējo gadu laikā vien tā kopējā platība ir palielinājusies divas reizes, pārsniedzot 2,2 miljonus kvadrātmetru, un izskatās, ka uzņemto ātrumu tas saglabās arī tuvākajos gados. Pēc „NIRA-FONDS” speciālistu novērojumiem, Sanktpēterburgā un tās apkārtnē tiek gatavoti celtniecībai vēl 5-6 daudzfunkcionāli kompleksi, kur katra platība svārstās no 200 000 līdz 300 000 kvadrātmetriem. Turklāt paredzēts, ka masveidā tiks pārbūvēti vecie objekti, kas, būdami uzcelti deviņdesmitajos gados, vairs neatbilst mūsdienu prasībām.
Vidējā tirdzniecības platību pirkšanas cena Sanktpēterburgā šobrīd ir jau 7 500 – 8 000 dolāri kvadrātmetrā. Ārzemnieki var pirkt objektus, ja tos drīkst izlikt pārdošanai. Ko tas nozīmē? Krievijas ziemeļu galvaspilsētā ir daudz ēku, kurām ir noteikts federālā arhitektūras pieminekļa status: to īri var noformēt tikai uz termiņu līdz 99 gadiem, piemēram, veikalu „Eļisejevskij”. Šāds darījuma variants (ilgtermiņa noma) sanāk par aptuveni 30% lētāk, nekā tad, ja objekts tiktu piedāvāts brīvai pārdošanai.
Runājot par atsevišķu platību nomu tirdzniecības centros, rekordisti cenu ziņā ir veikali Ņevas prospektā. Kompānijai „NIRA-FONDS” ir informācija par piedāvājumiem, kuru cena ir 1 000 dolāri kvadrātmetrā. Bet tas jau ir no fantastikas jomas...
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
