Sandra Buholca dvēseliskais darbs
Romāns Golubevs
Nostrādājis mākleru biznesā piecus gadus, Sandris Buholcs šīs desmitgades sākumā nolēma pamēģināt mainīt profesiju. Tomēr viņš ātri attapās un atgriezās pie sava iepriekšējā biznesa. Tikai vairs ne kā darba ņēmējs, bet gan kā kompānijas “Hanza nekustamie īpašumi” dibinātājs, kas īsā laikā ir paguvis pieteikt sevi tirgū.
Mākleru biznesā tāpat kā lielākā daļa viņa kolēģu Sandris Buholcs ienāca nejauši. Mācījās Rīgas Tehniskās universitātes ekonomijas fakultātē, un brīvajā laikā piestrādāja par pārdevēju uzpildes stacijā. Tad ieraudzījis sludinājumu par darbinieku pieņemšanu kompānijas „Latio” jaunatvērtajā Purvciema nodaļā un nolēma pārbaudīt savus spēkus. „Toreiz šī profesija nebija tik populāra, kā tagad, bet man tā uzreiz iepatikās,” atceras Sandris. Pirmkārt, ļoti paplašinājās viņa paziņu logs. Turklāt, katrs jauns darījums kļuva par jaunu izaicinājumu, jo nav taču divu vienādu klientu un katram klientam bija jāatrod individuāla pieeja.
Tikai tagad ir tā, ka, ja tev ir nekustamais īpašums, tad vari jau sākt gatavoties skaitīt naudu. Bet 90. gadu otrajā pusē mākleru galvenais uzdevums bija meklēt... pircēju. Lai nodrošinātu sev labu samaksu, bija nepieciešams liels darījumu daudzums: Pat trīsistabu dzīvokļu cena sērijveida mājās reti kad pārsniedza 12-13 tūkstošus dolāru un 5% komisijas naudu – tas, labākajā gadījumā, 750 dolāri, no kuriem lauvas daļa tika pašai kompānijai. Tādēļ arī nācās realitāte izprast parunas par vilku, kuru kājas baro, patiesīgumu.
Labs tas parāds, kas atmaksāts
Pirmais Buholca pārdotais objekts bija vienistabas dzīvoklis lietuviešu sērijas mājā. Tas tika pārdots par 5 500 dolāriem. Visi pārējie Sandra pirkšanas/pārdošanas darījumi bija daudz veiksmīgāki. „Es biju labs „Latio” darbinieks,” viņš paziņo bez liekuļotas kautrības. Par netiešu pierādījumu kalpo fakts, ka 2001. gadā viņam piedāvāja vadīt bankas parādnieku nodaļu, tas ir, ar aizdevumu ņēmējiem, kas izrādījās nespējīgi nokārtot savas saistības. Kādēļ ar to nodarbojās „Latio”? Šai kompānijai nodarbojās ar novērtēt nekustamā īpašuma vērtēšanu un, ja bankām neizdevās uzreiz nokārtot jautājumus ar parādniekiem, viņi tos nodeva „apstrādei” īpašumu novērtētājiem.
Tā bija pilnīgi jauna un nenovērtējama pieredze. Tikai darba būtība izrādījās pavisam citādāka. Ja pirkšanas/pārdošanas biznesā pēc darījuma parasti apmierinātas bija abas puses, tad, piedzenot parādus, par klienta pateicību nevarēja būt ne runa. „Es pazīstu daudzus cilvēkus, kas pelna tikai ar parādu atgūšanu. Tas ir normāls bizness. Taču ne priekš manis. Es nevarēju samierināties ar domu, ka es burtiski izlieku cilvēkus uz ielas. Man bija viņus žēl. Lai gan, tajā pat laikā es taču nebiju licis viņiem ņemt hipotekāro kredītu,” Buholcs dalījās ar saviem pagātnes iespaidiem.
Pozitīvas asociācijas
Neilgi sabijis jaunajā amatā, viņš sāka domāt par savu tālāko likteni. Pēdējā gada laikā viņš jau bija nedaudz atgājis no māklera biznesa: tos klientus, kuri pie viņa griezās, viņš nosūtīja pie saviem kolēģiem. Bet jebkuram māklerim klienti ir viņa galvenais aktīvs. Ja Sandris turpinātu darboties jaunajā amatā, viņš varētu pilnībā pazaudēt visus vecos kontaktus, kurus bija ieguvis sešu iepriekšējo gadu laikā.
Atlika divas iespējas. Pirmā – atsākt strādāt par starpnieku kompānijā „Latio.” Otra – atvērt pašam savu biznesu. Tā arī bija galējā izvēle. 2002. gada 28. decembrī Sandris kopā ar savu draudzeni reģistrēja kompāniju „Hanza nekustamie īpašumi.” Bez viņiem, jaunajā kompānijā bija vēl tikai viens darbinieks.
Jaunā biznesa vārdam ir interesanta vēsture. Šodienas raksta varonis neslēpj: viņa izvēli noteica tādu zīmolu kā „Hansabanka” un „Hansa Līzings” popularitātes pieaugšana. Nosaukums „Hanza nekustami īpašumi” izrādījās pietiekami saderīgs un tāpēc nekādas juridiska rakstura problēmas ar tā reģistrēšanu neradās. Pozitīvās asociācijas, kas radās klientu zemapziņā, neapšaubami palīdzēja pašai kompānijai. Tomēr bija arī visai pikanti brīži. Cilvēki gāja uz kompāniju „Hanza nekustamie īpašumi” pārliecināti, ka tā ir „Hansabankai” radniecīga struktūra un tamdēļ varēs piedāvāt daudz izdevīgākus kredītu nosacījumus. Patiesībā tas bija tālu no īstenības.
Atzinība
Savu biznesu Buholcs attīstīja, rēķinoties tikai pats ar savu maku.
Tomēr pēc pusgada darbības par kompānijas līdzīpašnieku kļuva viens no Sandra vecajiem biedriem. Viņa iesaistīšanās arī pavēra ceļu jaunai kompānijai – „Hanza invest” (2003. gada 18. septembrī), kura, kā var spriest pēc nosaukuma, nodarbojās ar investīciju projektiem. Sandris ne tikai darbojās kā starpnieks, bet kopa ar kolēģiem sāka iepirkt dzīvokļus, remontēt tos un piedāvāt tirgū. Iegādātās zemes platības tika sadalītas mazākos zemes gabalos un pārdotas tirgū ar jau pievadītam komunikācijām.
Bizness bija veiksmīgs. Palielinājās darbinieku skaits (šobrīd kompānijā strādā turpat 20 darbinieku). Parādījās arī pasu apbūves projekti – Jūrkalnes iela un Avotkalni. Tika izveidota nodaļu, kas specializējās tikai un vienīgi uz dzīvokļu pārdošanu jaunos projektos. Kompāniju pamanīja kolēģi – konkurenti. 2005. gadā Latvijas nekustamo īpašumu asociācija to pagodināja ar titulu „Visveiksmīgākās attīstības nekustamo īpašumu kompānija.”
Nākotnes plāni
Buholca un partneru izveidoto nekustamo īpašumu portfeli nevar pieskaitīt pie lielākajiem mūsu valstī, taču tajā ir atrodami diezgan interesanti objekti. Viens no tiem – desmit stāvu ēka Zasulaukā, kuras rekonstrukcija sāksies jau aprīlī-maijā, bet pabeigta tiks 2008. gada beigās. Bijušās kopmītnes pārvērtīsies par māju ar 115 dzīvokļiem. To pārdošanu „Hanza nekustamie īpašumi” ir ieplānojusi uzsākt vasarā. Par kādu cenu? Tagad vel nav precīzi zināms. Taču katalogam „m2” Sandris pavēstīja, ka tas būs viens no vislētākajiem Rīgas projektiem. Šī ēka atrodas bijušajā industriālajā rajonā un tās lētums būs konkurences priekšrocība. Pie tam, kataloga „m2” sarunas biedrs uzreiz paziņoja par savu nodomu pēc iespējas apgrūtināt dzīvi spekulantiem. Kādā veidā? Ne vien ar to, ka viena fiziskā persona varēs iegādāties ne vairāk, kā vienu dzīvokli, bet arī ar to, ka pārdot pirkumu nākošajam pircējam varēs tikai tad, kad par pirkumu būs pilnība samaksāts.
Lieli plāni kompānijai „Hanzas nekustamie īpašumi” ir Ventspilī, kur tā ir jau atvērusi filiāle. Šīs piejūras pilsētā kompānijai pieder 50 zemes gabali, kurus drīz nodoti apbūvēšanai privātpersonām. Bez tam Ventspilī pašreiz notiek jauna projekta sabiedriskā apspriešana – tiek piedāvāts celt šajā pilsētā pirmo jauno daudzdzīvokļu piecstāvu ēku, ar ko tieši saistīta ir kompānija „Hanza nekustamie īpašumi.”
„Mūsu portfelī ir arī citi nekustami īpašumi, bet par tiem pagaidām nav vērts runāt. To tirgošana vēl tik drīz nesāksies: tie gaida savu laiku,” uzsvēra kataloga „m2” sarunas biedrs.
Vispār Sandris Buholcs uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgus nākotni raugās visai optimistiski. Viņaprāt, vēl vismaz 2-3 gadus Latvijas tirgū nekādi satricinājumi nedraud. Tādēļ „Hanza nekustamie īpašumi” un „Hanza invest” uzņēmējdarbība tikai turpinās attīstīties. Ne jau nejausi mūsu varonis ar saviem partneriem ir nolēmis līdz vasarai galvaspilsētā atvērt jau trešo firmas biroju.
Sandris Buholcs: \'\'Jaunajos projektos mēs cenšamies orientēties uz vidusslāņa pircējiem. Kas tie ir? Tās ir ģimenes ar vienu vai diviem bērniem, kas var atļauties ņemt hipotekāro kredītu 100 000 – 120 000 eiro apmērā.\'\'
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
