SAKRET OU vadītājs Igaunijā: Rail Baltica mainīs nozari
«Būvniecības nozare varētu kardināli mainīties 2021. un 2022. gadā, jo tiks uzsākta Rail Baltica būvniecība,» norāda Kaspars Pacēvičs, SAKRET OU vadītājs Igaunijā.
2018. gads uzņēmumam bija rekordgads - tika sasniegts vislielākais apgrozījums SAKRET OU vēsturē, tā iekarojot stabilu pozīciju Igaunijas tirgū. «Gan būvnieki, gan patērētāji, gan tirdzniecības pārstāvji ar mums rēķinās. Es domāju, ka vēl nepieciešami pāris gadi un mēs viennozīmīgi būsim lielākais būvmateriālu ražotājs Igaunijā,» komentē K.Pacēvičs.
Tomēr viņš novērojis, ka igauņi ir ļoti konservatīvi - viņi ir pieraduši pie esošajām precēm, produktiem un pakalpojumiem un to mainīt ir diezgan grūti. Ja viņiem nepiedāvā konkrētu iemeslu, kāpēc to darīt, un tas ir krietni grūtāk nekā Latvijā, atzīst K.Pacēvičs.
Pēc viņa domām, skatoties uz tendencēm tirgū, 2020. gads varētu būt tāds pats kā 2019. un 2018. gads, kad būvniecības nozarē ir piedzīvota izaugsme. Taču būvniecības nozare varētu kardināli mainīties 2021. un 2022.gadā, jo tiks uzsākta Rail Baltica būvniecība. «Manuprāt, tas ļoti lielā mērā ietekmēs visu Baltijas valstu ekonomiku izaugsmi, ņemot vērā ieguldītos resursus un nepieciešamo darbaspēku. Domāju, ka Rail Baltica dos jaunu atspērienu vietējai ekonomikai. Nevajadzētu baidīties no darbaspēka, kas iebrauks no trešajām pasaules valstīm, jo arī viņi atstās savus līdzekļus šeit un tas radīs nospiedumu ekonomikā. Šie cilvēki tāpat ies uz veikalu, pirks maizi, pienu, kaut kur dzīvos. Tirdzniecības pārstāvji vairāk nopelnīs un varēs to ieguldīt kaut kur citur. Tas aizies spirāles veidā tālāk,» uzskata K.Pacēvičs.
Pēc viņa domām, Igaunijas plāni būvēt tuneli no Helsinkiem uz Tallinu šobrīd izskatās diezgan reāli. «Esmu vairāk nekā pārliecināts, ka pēc vairākiem gadiem šis projekts tiks īstenots un kardināli mainīs reģiona statusu uz pasaules kartes,» stāsta K.Pacēvičs.
Uz jautājumu, vai saredz atšķirības būvniecības kvalitātē Latvijā un Igaunijā, viņš atbild: «Neredzu atšķirību starp būvniecības kvalitāti Baltijā, jo tā tiek regulēta ar standartiem, un jebkurš būvmateriāls, kuru ražojam, ir sertificēts. Šajā nozarē nav iespējams ražot produktu, kas neatbilst standartiem, tāpēc kvalitāte visās valstīs ir vienāda. Jautājums ir tikai par to, kādi materiāli tiek izmantoti būvniecībā. Tā ir vienīgā atšķirība. Vai tas ir privātais sektors, vai publiskais. Diemžēl gan Igaunijā, gan Latvijā vēl joprojām meklē lētāko. Ir pamainījies uzskats, ka ir jāskatās ne tikai pēc lētākā, bet arī racionālākā, bet joprojām lētākā cena uzvar un tas nav pareizi. Es domāju, ka būvniecībā ir jāskatās ilgtermiņā nevis īstermiņā.»
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/zinas/sakret-ou-vaditajs-igaunija-rail-baltica-mainis-nozari-487172
