Saeima nolemj, ka termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt pēc 50 000 eiro samaksāšanas
LETA. Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, apstiprinot koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā. Likumā noteikts, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz ne vairāk kā pieciem gadiem, ja viņš valsts budžetā ir veicis iemaksu 50 000 eiro. Saeimas Juridiskais birojs iepriekš bija norādījis, ka šī norma faktiski nozīmē "ierobežotu un terminētu Latvijas valsts garantēta labuma nopirkšanu bez jebkādas saistības ar valsti un bez mērķa citādi saistīties ar valsti, kā tikai izmantot tās pakalpojumus vai ceļošanas iespējas".
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) žurnālistiem norādīja, ka pagaidām ir grūti prognozēt, kādu popularitāti kāds no šiem jaunajiem investīciju instrumentiem gūs. Tiem jāļauj sākt strādāt un jāseko līdzi, kādā veidā tie attīstās, piebilda valdības vadītājs. No vienas puses var teikt, ka, iegādājoties nekustamo īpašumu, cilvēki arī nomaksā valsts nodevas un nekustamā īpašuma nodokli, kas ir zināms pienesums tautsaimniecībai un arī būvniecības nozarei, tomēr mazāks pienesums ekonomikai kopumā. Savukārt iemaksām speciālā fondā ļauj daudz mērķtiecīgāk novirzīt līdzekļus tieši ekonomikas un reģionu attīstībai, stāstīja premjers.
Nākamgad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām varēs veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro. Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, tad to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro. Savukārt 2015. un 2016.gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu vēl uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt par 100 darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro.
Tāpat noteikts, ka valdība pēc Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējuma šo kvotu var arī samazināt. Savukārt 2017.gadā šo programmu varētu atcelt vai arī noteikt kvotu, kas nepārsniedz 2016.gada līmeni. Par katru darījumu valsts budžetā tiks iemaksāti 25 000 eiro, un šie līdzekļi tiks izmantoti reemigrācijas plāna īstenošanai un pirmā mājokļa programmai. Sākotnēji šos līdzekļus bija paredzēts iemaksāt Ekonomikas attīstības fondā, taču Saeimas Juridiskā biroja iebildumu dēļ likumā formulēts, ka šie līdzekļi iemaksājami valsts budžetā.
Noteikts, ka no 2015.gada termiņuzturēšanās atļauju varēs iegūt persona, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts vērtspapīru izlaišanu, iegādāsies īpašam mērķim noteiktus bezprocentu valsts vērtspapīrus par nominālvērtību 250 000 eiro un samaksās valsts budžetā 25 000 eiro.
Ministru kabinets būs tiesīgs lemt par īpašam mērķim paredzēto bezprocentu valsts vērtspapīru emisijas apturēšanu uz noteiktu laiku, ja atbilstoši finanšu ministra ziņojumam tas apdraudēs gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto maksimālo valsts parāda apmēru uz gada beigām.
Apstiprināts Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna (V) priekšlikums, ka par lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes iegādi uzturēšanās atļaujas netiek izsniegtas. Uzturēšanās atļaujas netiks piešķirtas arī par neapbūvētu zemesgabalu iegādi.
Iepriekšminētie maksājumi ārzemniekam būs jāieskaita valsts pamatbudžeta programmai "Ekonomikas attīstības programma" atvērtajā valsts pamatbudžeta izdevumu kontā Valsts kasē. Maksājums būs vienreizējs un netiks atmaksāts, izņemot Ministru kabineta noteikumos minētos gadījumus.
Šo līdzekļu izmantošanas mērķus noteiks gadskārtējā valsts budžeta likumā, bet līdzekļu izmantošanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Attiecīgo valsts budžeta programmu administrēs Ekonomikas ministrija.
Noteikts, ka likums stāsies spēkā no 2014.gada 1.janvāra.
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja arī citus grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz, ka ārzemniekam būs tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš būs veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot, vai veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, dibinot jaunu kapitālsabiedrību. To būs iespējams izdarīt divos veidos. Pirmais variants paredz, ka ieguldījums būs vismaz 35 000 eiro kapitālsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku, kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro un kura saimnieciskā gada laikā kopā valsts budžetā un pašvaldības budžetā kā nodokļus samaksā ne mazāk kā 40 000 eiro. Veicot ieguldījumu vienas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, termiņuzturēšanās atļauju var pieprasīt ne vairāk kā trīs ārzemnieki. Otrs variants paredz 150 000 eiro ieguldīt kapitālsabiedrībā, kura nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro.
Par šiem grozījumiem, kas skar ieguldījumus kapitālsabiedrībās, Saeimai vēl būs jābalso trešajā, galīgajā, lasījumā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news/show/11831
